svētdiena, 2012. gada 2. decembris

Cilvēki - Dvēseles un skaistums visapkārt

Šorīt pamodos ar  ļoti tīru sirds sajūtu, kas izgaismoja sevi visās dievišķa nokrāsās ienesot prieku manā dzīvē. Šis prieks bija vairāk Dievišķi - Visumīgs, nekā zemes prieks, kaut arī, tas ir saistits, tāpat kā  viss un visi šeit uz šīs brīnumskaistās planētas.
Ir pienācis Decembris, mana sirds gavilē, jo es zinu, ka beidzot var atlaist ilgi turēto spriedzi, kas neļāva man pilnība izbaudīt savu darbu, savu dzīvi un enerģiju tāda kvalitātē, kādai viņai patiesi ir jābūt un kāda jau viņa ir, tikai šī spriedze savilka drūmus mākoņus, radot ilūziju, sajūtu, ka viss ir grūtāk, nekā patiesībā.
Šomēnes es jūtu kādas pārmaiņas ienāks cilvēku tagadnes, kuras jau ienāk arvien vairāk un vairāk, mēs sevi apzināmies kā Dievišķas starojošas būtnes- cilvēkus.
Daudzi no mums apzināsies un sapratīs, ka viņu mērķis nav būt par eņģeliem,  kā daudzi to mēģinājuši tiem iestāstīt, ka viņu mērkis ir būt par savu Dievišķo izpausmi uz planētas zeme un eņgelu loma nav obligāta tās izpausme. Ar to es gribēju teikt, ka ilūzijas aiziet, pamazām, pavisam noteikti aiziet  un atveras patiesais košums, patiesās krāsas un skaistums, kas  kļūst ieraugāms katra cilvēka Dvēselē.
Pēc vakardienas semināra pamodos ar dziļu cieņas un mīlestības sajūtu sirdi, es līdz sirds dziļumiem sajutu, ka patiesi cienu tos cilvēkus - Dvēseles, kas vakar bija uz semināru  tāpat ka visus citus, kas apmeklē seminārus un veido kontaktus ar mani. Es viņus cienu tāpēc ka vini ir vini un šajos brīžos vinu Dvēseles tik specigi izpaužas,  ka es varu ieraudzīt to bezgalīgo skaistumu un viedumu, kas ir viņos, patiesībā, šis sajūtas nav tīri cilvēcīgas, bet man viņas ir kā atbilde uz manis  domās noklusēto jautājumu, par ko, kāpēc es vispār daru to ko daru, nedarot ko daudz vieglāku un vienkāršāku  jo šis darbs prasa ļoti daudz iekšējo resursu, spēka, apņēmības, uzticēšanas  pirmavotam, viņš nav viegls, kā daudzi to uztver.
Daudziem ir iluzors priekšstats  patiesībā vini jau nezin, ka nekas nenotiek tāpat vien, visam apkašā ir darbs ar sevi, ar savām iekšējām problēmām  sajūtām, blokiem, tas viss tiek dziedināts un pakļauts lielām, dziļā iekšējām transformācijām, lai varētu sniegt to informāciju, ko es sniedzu tālāk, tas prasa laiku, nervus un iekšējos resursus, jo ari es esmu cilvēka ķermenī ar visām no ta izrietošajam sekām.
Bet runājot par izvēlēm, ši Dievišķā apzināšanās, lika man atcerēties un saprast, ka es mīlu savā darbā to, ka uzlūkojot viņus semināros, meditācijas  konsultācijas  es speju ieraudzīt Dievišķo skaistumu, tīrību un prieku, uzlūkojot katra cilvēka iekšējo visumu un Dievišķo starojumu manī dzimst cieņa pret cilvēkiem, cilvēci un sevis izvēlēto profesiju.
Esmu priecīga un pateicīga atcerēties kāpēc izvēlējos šo profesiju šajā inkarnācija.
caur to var ieraudzīt, ka pilnīgi katrs cilvēks nes savu unikalitāti savā profesijā, laukā kuru viņs veido, parādot katra cilvēka svarīgumu un nepieciešamību būt tieši tur kur tas ir.. līdz sirds dziļumiem liekot saprast un apzināties, ka neviens un nekas neizvēlās nepareizo profesiju, nepareizo darbu vai cilvēkus ar kuriem satikties. Visuma lielās likumsakarības un procesi , kas norit mūsu cilvēciskajās dzīvēs ir grandiozi un skaisti.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru