trešdiena, 2013. gada 4. decembris

Par izvēlēm, vai tās ir patiesi mūsu

Māka izvēlēties, tā ir mācība, ko mēs apgūstam visu mūžu.



Skatoties uz cilvēkiem, notikumiem, plūsmām, gan manā gan citu dzīvēs, esmu ievērojusi interesantu likumsakarību, kad mēs  bieži vien  esam pakļauti ārējiem procesiem, sistēmu impulsiem, kuri daudzviet izlemj mūsu vietā. Tie rada izvēles mūsu vietā, traucē mums pieņemt savas izvēles, vai ari, rada māņus, kuri ir tik vilinoši, tik vienkārši, ka uz tiem „uzķeramies” lai justos labāk, kaut uz mirkli, saņemtu atbalstu un rastu prieku pēc smagas darba dienas, pēc grūtām izvēlēm.
Cilvēkiem ir svarīgs sabiedrības atbalsts, tas ir dabīgi, bet tas ir viens no instrumentiem caur kuriem ar mums manipulē – sistēmas, organizācijas un tie, kas mums māca, kas mums ir vajadzīgs un kas nav. Bieži vien mūsu personīgā izvēle ir nosacīta, jo mēs paši ar sev iedvesmu domu, sajūtu, iekšējo velmi, vai pat kompleksu esam magnetizējuši šīs izvēles, šo virzību, devuši tai zaļo gaismu un izbaudām tā sekas pilnā apjomā. Šajā  eiro ieviešanas laikā veltīju savu uzmanību uz
 naudu un pārpilnību, tā ir gana redzama sfēra, lai to analizētu un ieklausītos gan sevī, gan ieraudzītu citos interesantus rīcības, uzvedības  modeļus. Bieži vien notiek tā, ka cilvēki mēdz „žmiegties” par sīkumiem, vai arī par tām lietam, kas viņu dzīvēs patiesi ir aktuālas  un nepieciešamas, kas var sekmēt viņu dzīvi, karjeru, personīgo izaugsmi,
 bet ir gatavi izmest savu naudu, ieguldīt to tur, kas viņiem nav aktuāls, vai ari, ir tikai nosacīti otrais vai pat trešais vai desmitais skatoties to pēc patiesas lietderības. Šī tēma man likās īpaši interesanta, lai to pētītu, jo kas gan mums liek tā negribēt to, kas mums ir harmonisks, bet gribēt to, kas varbūt mums kaut kā pastarpināti noderēs?
Kas ir tie impulsi, kurus mēs noliedzam tad, kad neiegūstam, neapmeklējam tās nodarbības, nepieņemam tās iespējas, kuras mums visums sniedz, bet tā vietā  ieguldām savu naudu ( savu paša izpausto enerģiju, kas ir naudas enerģija) tam, kas var atnākt tāpat un tūlīt, kas rada šo ilūziju, ka tas, kas mums ir patiesi vajadzīgs, nav mūsu naudas vērts?
Kas rada šo sakāpināto vajadzību un interesi par to, kas varbūt mums pat nav īsti nepieciešams? Esmu sapratusi, ka bieži vien visas šis likumsakarības saliekas uz mūsu apziņas un zemapziņas nosacījumu pamata, kad mēs kā ieprogrammētas skudriņas tiecamies pēc tā, kas mums ir ieprogrammēts , caur mūsu iekšējiem un ārējiem kompleksiem, traumām, blokiem, ar kuriem piesedzoties tēlojam lomas, kas mums nav lietderīgas, bet turpinām viņās „dzīvoties” un būt, jo savādāk mēs „izleksim” no paša radītajiem rāmjiem, kas jau ir pretruna un uzbrukums mūsu zemapziņai, kas rada trauksmi tiem, kuriem ir šāda problēma, arī tagad, kad to pieminu, kad lasāt šo rakstu. Šī sakāpinātā traumatiskā pieredze, pievelk mūsu dzīvēs izvēles, kas bieži vien mums ir lieks pieturas punkts, kas nerada emocionālā „sāta sajūtu” bet bieži vien rada tukšumu, kad nopirktais un iegūtais stāv mūsu priekš neizmantots, nelietots un bez vajadzības, bet prieka un piesātinājuma.
Es uzskatu, ka šo traumatisko pieredzi, kas lika mums visiem noticēt, ka mums vajag to ko  patiesi nevajag, ir iespējams pabeigt, izbeigt – pasakot sev „Pietiek! Es esmu tā vērta, lai izvēlētos savas izvēles, sev lietderīgas, harmoniskas izvēles, kas rada man prieku, ievirza mani manā  patiesā ceļā!”  jo vairāk mēs paši sev pateiksim pietiek, sasparosimies un izvēlēsimies to, kas mums ir patiesi aktuāls un nepieciešams, ko mēs jūtam ar sirdi, bet par ko šaubāmies,  jo vieglāk, tu apturēsi un izrausi sevi no cikla, kas tevī rada izsīkumu. Tā būs iespēja uzlūkot savu realitāti brīvi,  iespēja sakārtot to iekšējo traumu, kas lika aizpildīt tukšumu ar tikpat tukšiem notikumiem, lietam, virzībām,  tajā mirklī tu sajutīsi gandarījumu, ka tomēr tu vari, tu izvēlies un beidzot atgūsti virzības, veselīgas kontroles grožus, kas neliek klīst tālāk no sevis, bet uzdrošināties ieraudzīt sevi, savus patiesos mērķus, izvēles un virzības.

Iedvesmai, pāris afirmacijas, kas radīs ievirzi:

Es jau tagad, iemācos pieņemt sev labvēlīgus lēmumus
Es jau tagad, pieņemu savus dvēseles impulsus, sadzirdu tos, ielaižu tos savā dzīvē un realitātē
Es jau tagad, atļauju sev ieraudzīt to, kas ir patiesi svarīgs priekš manis un  manas dzīves, pieņemot to
Es jau tagad, harmonizēju savu izpratni, rīcību un plūsmu, ļaujot sev pieņemt visu to  man patiesi vajadzīgo, ko pasaule man var sniegt, veselīgi un harmoniski.
Es jau tagad, atļauju lai sargeņģelis sagatavo manu ceļu, lai es māku pielietot un izmantot savu naudu un pārpilnību man piemērotā un harmoniskā veidā
Es jau tagad, cienu savu naudas un pārpilnības plūsmu,
Es jau tagad, māku izmantot savu naudu un pārpilnību priekš savas dzīves radīšanas, pieņemt to, kas man ir patiesi vajadzīgs
Es jau tagad, pārstāju slēpties aiz traumām, dziedinot un atjaunojot veselīgu naudas plūsmu savā dzīvē, izvēloties sev vajadzīgas izvēles.

Es dzīvoju savā tagadnē, harmoniski un piemēroti.


pirmdiena, 2013. gada 2. decembris

Sieviete-Dieviete un olimpa iekarošana


Sieviete ir kā zemes māte, kā Dieviete, kā brīnums, kā radītāja, kā seksualitātes un grācijas avots, kā spēks, kas izceļ no dzīlēm un piedod impulsu.


Sievietes- Dievietes manī radās impulss aizdomāties par sievišķību un sievišķo enerģiju, par šo visvairāk  apspriesto ,bet arī visvairāk pārprasto tēmu, kas skar  visa vecuma  sievietes, arī vīriešus, kuriem ir jāreaģē uz mūsu sievišķību un sievišķo enerģiju.
No sabiedrības viedokļa sievišķība ir bijusi celta Olimpā jau kopš senseniem laikiem, tā ir bijusi vadlīnija, kā skaitums, grācija un dzirkstošs prieks - dzīves svētki, kuri nekad nebeidzās, jo mums sievietēm nav paredzēts būt  noskumušam, nogurušām un vienkārši cilvēkiem, jo mēs esam
dievietes, tā mums to saka, mēs piekrītam , mēs cenšamies, meklējam , darām, smaidam, bet bieži vien attopamies vienas pašas, jo mūsu smaidus un dievišķību nenovērtē, vai nepamana, tad mēs cenšamies atkal un atkal, līdz nolaižam rokas, viļamies savā sievišķībā un grācijā, noliekam to tālākā plauktā un paziņojam ka nu mēs varam ja ne vismaz sievišķīgi, tad spēcīgi varam iekarot to sasodīto Olimpu, uzliekot savus nosacījumus, ieņemot vīrišķo lomu sabiedrībā - lai tikai pārstātu vilties,lai iekarotu tos, kas radīja šo dievišķo ilūziju, vismaz mūsuprāt tas palīdzēs atjaunot savu traumēto Es un sievišķību, paziņojot , ka mēs varam būt tādi  sievišķi vīrišķie hibrīdi, vai arī sievietes, kas slēpjas aiz vīrišķā maskas, klusi pie sevis lūdzot lai kāds ierauga viņas sievišķību, jo tad, pienāks brīdis, ka viņa varēs būt tā graciozā, maiga un patiesi Dievišķīgā.
Skatoties uz Latviju, šāds traumatisks sievišķais aspekts ir ļoti daudzām sievietēm,  jo tas  ir radis no pārprastas sievišķības, no pārprasta Sievišķi - Dievišķā principa, kas savukārt mums sievietēm traucē ieiet savā sievišķībā, unikalitāte.
Sievišķā enerģija tā pirmām kārtam ir tā enerģija ko mēs esam saņēmuši no sevis un tikai tad no mātes un sabiedrības, tāpēc ir jāatceras, kā tad īsti bija, kad veidojās mūsu sievišķā izpratne, kur mēs guvām mūsu dzīves vadlīnijas un vai tiešam ir nepieciešams pārvērsties par vīrieti sievišķā veidolā lai izcīnītu savas dabas dotās tiesības būt laimīgai un būt sievietei.
Bieži vien es dzirdu, kā sievietes runā, ka ir palicis maz vīriešu, kas var atbalstīt viņu patieso sievišķību, bet viens no galvenajiem iemesliem ir tāds, ka viņi jau nezin ko atbalstīt,  viņu priekšā nostājas popkultūras radīta dieviete, viņi nezin ko ar to iesākt, kā uz to reaģēt, viņi patiesi vēlās būt vīrieši, bet vai mēs ļaujam viņiem par tādiem būt?
Kaut kas nostrādā mūsos un mēs cenšamies iederēties sabiedrības radītajā tēlā, mēs baidāmies neiederēties un palaist garām savu patieso un vienīgo mīlestību, nepamanot, ka esam palaiduši garām pašu lielāko no mīlestībām - mīlestību uz sevi un sevis pieņemšanu, sava Es apzināšanos un caur šo principu mēs varēsim iziet uz sievišķību, bet tikai un vienīgi savu un unikālo, savu Dievišķību, iekarot savu Olimpu neiztriecot no tā vīriešus.
Jāpiemin, ka vīrišķā enerģija ir arī mūsos, tāpēc raidot viltus un nepatiesus impulsus vīriešiem apkārt mums, mēs neredzam ,kā atņemam sev iespēju izveidot kontaktu ar savu vīrišķo enerģiju un pielietot to savas dzīves radīšanā . Mums būtu jāmācās neieejot vīrišķajā aspekta pilnīgi un patoloģiski, sadarboties ar savu iekšējo vīrieti, samīļot, pieņemt, apskaut to un uzdrīkstēties lai tavs iekšējais vīrietis var iznest tavu sievišķību, patiesā Es radīto sievišķību, tās izpausmes, tā atvieglojot tavu ceļu uz tavu sievišķo izpausmi un enerģiju. Tad kad mēs sievietes  rādīsim patiesi savējo Es  - sievišķību  tad arī vīrieši, kas mums ir paredzēti varēs to ieraudzīt, novērtēt un pieņemt, arī tad, ja mēs nebūsim vienmēr  perfektas, jo visums mīl unikalitāti,  perfekts eksistē mainībā un plūsmā. Es aicinu uzdrošināties ieiet dialogā ar savu Es, savu sievišķību un uzdrīkstēties to izpaust, uzdrīkstēties būt par sevi, tāpat , kā es aicinu  sevi ievirzīt caur eņģeļisko aspektu palīdzību, caur sargeņģeļi un sievišķības eņģeļiem.

Šeit pāris vārdi - afirmācijas iedvesmai 

Es jau tagad iemācos sadarboties ar savu patieso Sievišķību un Sievišķo enerģiju manī, manā dzīvē un realitātē.
Es iemīlu savu iekšējo vīrieti, es to pieņemu, es ļauju tam būt un man palīdzēt tā ka man tas ir piemēroti un harmoniski.
Es jau tagad pārstāju tēlot citu radīto, tai skaitā popkultūras radīto sievišķo Dievišķo, bet pievēršos patiesi manam sievišķajam Dievišķajam aspektam un plūsmai.
Es jau tagad atļauju sadarboties ar savu Es, pieņemot visu to palīdzību, kas man var nākt no manis un mana patiesuma.
Es jau tagad ielaižu manā dzīvē piemērotas sievietes un vīriešus, kas man var palīdzēt attīstīt un izpaust savu patieso sievišķību
Es jau tagad caur savu sievišķo izstaroju patiesus impulsus, ļaujot lai man harmoniski vīrieši ienāk manā dzīvē un attiecībās.
Es jau tagad atļauju sev būt par patiesu sievieti, izmantojot savu sievišķo enerģiju sev piemērotā un harmoniskā veidā.
Es jau tagad aktivēju un radu savu sievišķās enerģijas platformu un esmu uz tās
Es jau tagad pieņemu savu sargeņģeļu un sievišķības veicinošo eņģeļu atbalstu un ielaižu to manā dzīvē, izpausmē, attiecībās.


Lai mums izdodas iekarot savu  Olimpu, caur savu sievišķību!
Ilze Līkuma

otrdiena, 2013. gada 26. novembris

Aiziešanas ceļš

Aiziešanas ceļš

 Katra sākums un beigas ir vienotas, caur jūtu rezonansi, ko tas atstāj mums  palicējiem.


Šajā laikā mēs  esam saskārušies ar  diezgan atklātu, mums visiem redzamu, tāpēc daudziem sāpīgu – cilvēku aiziešanu  un nomiršanu, tas mūsos ir radījis iespēju padarīt redzamu savu attieksmi pret nāvi un aiziešanu kopumā, tas ir radījis platformu, lai mēs saprastu, kā mēs reaģējam uz nāvi, kādas ir mūsu sajūtas, domas- kas ir mūsu zemapziņā un sirdī.
Katrs mēs kā Dvēsele vienlīdz rūpīgi izvēlamies gan savu atnākšanas ceļu – veidu, laiku, formu, kā un kur mēs varam piedzimt, lai mūsu dzīves ceļš izvērstos un ieietu tieši tādā izpausmes formā, kas atbilst mūsu izvēlētajai dzīves virzībai. Savai dzimšanai mēs izstrādājam vairākus variantus, izvēloties to iespēju laukā. Iespēju lauku var vizualizēt kā milzīgu ātrgaitas ceļu un trasi, kur vairākos virzienos traucās iespējas, scenāriji , izvēles ar dažādām niansēm, iezīmēm, kombinācijām un unikalitātēm, bet mēs kā dvēsele izvēlamies kādā unikalitātes spektrā mēs esam un būsim priekš šīs konkrētās dzīves, caur to, ieņemot šajā ātrgaitas šosejās vairākus ceļus- vairākus risinājumus. Caur to mēs pirms dzimšanas izvēlamies savu virzību, tad kad ir izvēlēta šī virzība  pie mums nāk  sadarbības partneri- citas dvēseles, kuras labprāt uzņemtos mūsu vecāku lomu, arī šeit katra nianse ir no svara, gan to dvēseļu dzīves ceļš, gan viņu tās inkarnācijas traumas, pat atrašanās vieta, laiks, kad viņi vēlās ieņemt un radīt bērnu, visas šīs un vairākas , tūkstošiem nianses tiek saskaņotas, gan ņemot vērā to, ka ir dvēseļu grupas, kas mums ir kā radniecīgas un atbalstošas, ar kurām mums ir biežākas pieredžu formas, no kurām arī mēs visbiežāk izvēlamies savus vecākus. Protams, ir vel daudzas nianses, kā  personīgais šai inkarnācijai veidotais spogulis- īpašību kopums, kam ir jāsakrīt tā, lai caur šo dzimšanas faktu cilvēks caur saviem vecākiem var gūt to talantu-īpašību- ierobežojumu kopumu, kas darbojās, kā starta komplekts šajā realitātē.
Tā mēs izvēlamies un saskaņojot nianses piedzimstam,  es to stāstu tikai tāpēc, lai mēs varētu izprast visu dzimšanas un aiziešanas patiesi dziļo un daudzu faktoru vienoto dabu, izprotot, ka nekas nenotiek tāpat vien, ka nav ārējs labums, vai ļaunums – ir tikai dvēseles izvēle, kas ir balstīta uz tūkstošiem, pat miljoniem svarīgu pieturas punktu, katra unikālajā evolūcijā, plūsmā.
Aiziešanas, jeb nomiršanas ceļš,  posms, kas sagatavo pārejai uz smalkajiem plāniem tiek izvēlēts tikpat nopietni, jau sākot ar to, ka tiek izvēlēti dažādi veidi, kā to varētu izdarīt, jau pirms dzimšanas, caur to izprotot, ka dzīves ceļa laikā var būt dažādi pavērsieni, kas var izmanīt veidu kā nomirt, bet parasti tie ir mazās un mums( mūsu cilvēcīgā izpratnē, bet ne kosmiskā) varbūt pat nepārnāk nozīmīgās niansēs, bet kuras ir ļoti svarīgas  tieši dvēseliskajā līmenī – sakot ar cilvēkiem, kas būs apkārt, tiem kuri palīdzēs vai neļaus šim faktam notikt utt.. Tiek izveidoti vairāki ceļi, vairākas iespējas, kas gluži kā piedzimstot sevī ietver vispiemērotāko veidu, kā iziet šo pieredzi, kāda būs rezonanse no tā, ko tā nesīs gan tuvākā lokā, gan tālākā sabiedrības lokā, jo katra dzimšana un aiziešana ienes lielu unikalitāti sabiedrībā kopumā, caur to rezonansi, ko tā rada individuāli katrā cilvēkā, kas ir saistīts ar to.
Mēs bieži  vien nāvi uztveram fatāli un iznīcinoši, jo mūsu Es  traumējās no sajūtas, ka ir process, kuru mēs nevaram ietekmēt, izlabot vai atturēt, bet dziļi sirdī mēs cienām šo procesu, jo apzināmies, ka mēs visi reiz aiziesim, zinot, ka paši izvēlamies caur  kādu ceļu aiziet, zinot, cik tas ir svarīgi gan mums pašiem, gan palicējiem – no kosmiskā viedokļa, bet skumstam no cilvēcīgā, jo apzināmies, kādu Es traumu rada šis notikums citu dzīvēs.
Dažas dvēseles izvēlās nomirt tā, lai tiem nav klāt cilvēki, cilvēku uzmanība, parasti šim dvēselēm apkārt dzīvē ir bijuši cilvēki, kas izprot nāvi, vai kuru pieredzēs nav iekšēja pieprasījuma grūt traumu no tuvinieka nomiršanas. Ir jāsaprot, ka katra mūsu traumatiskā reakcija uz kaut ko, tai skaitā uz nāvi ir kā pieprasījums visumam lai to izdziedinātu un viens no variantiem, to ir izdziedināt caur sev tuva cilvēka nāvi,  pieņemot, izprotot un palaižot to, bet nepārprotiet mani, šie cilvēki, kuri izvēlas nomirt, neatkarīgi no tā, vai tuvinieki ir blakus vai nav, tie vienalga nomirst, tāpēc cilvēku vēlme noturēt to, kam jāaiziet ir faktiski neiespējami realizējama, ja vien, šai dvēselei nav jāapgūst pieredze, kad viņai ir jāattur no nāves kāds cilvēks ( šādas sadarbības formas bieži vien ir  ārstiem, u.c. glābējiem, tiem, kuriem ir tāds dzīves ceļš).
Uzmanība, kura tiek pievērsta vai nepievērsta nāves gadījumam ir atkarīga no pašas dvēseles izvēles, citu dvēseļu pieprasījumus un ari to atbalstu, rezonansi, kas viņiem caur šo aiziešanu ir jārada tuvākā un tālākā paziņu, sabiedrības lokā. Vienmēr ir rezonanse,  caur šo notikumu, kas var būt plašāka un dziļāka nekā mēs to savā Esībā šobrīd varam apzināties.
Arī izvēloties aiziešanu dvēsele ņem vērā citu dvēseļu iekšējos pieprasījumus, daudzviet, caur nomiršanas faktu tiek attīrīta un atbrīvota tādā enerģija, ierobežojumi un slāpējumi, ka jūs pat nevarat iedomāties, cik mums visiem ir jābūt pateicīgiem tam, ka šīs dvēseles izvēlās tieši šādu ceļu, attīrot ar savu aiziešanu ļoti daudz ko svarīgu, kas tālāk darbosies kā platformām, kam jaunam. Es nesaku, ka mums nav jāsēro par tuvo aiziešanu, bet es saku, ka mūsu izpratne var vecināt šo sēru dabīgu izdziedināšanos. Daudzu traumatiskās pieredzes, pat ne šīs inkarnācijas, bet citu, bieži vien izsauc situācijas, ka ari šajā dzīvē, tie traumējas no  nāves un nomiršanas bailēm, tāpēc ir svarīgi radīt izpratni par nāvi un aiziešanu, lai šīs traumas neievilktu mūs tur, kur mums nemaz nav jābūt.

Ir jāsaprot, ka cilvēks pēc nāves pakāpeniski pāriet uz smalkajiem plāniem, viņš veselīgā veidā iziet savas dzīves rezumē, tāpat, kā tad, kad viņš gūst iespēju palīdzēt tuviniekiem, viņš to īsteno. Aizgājušie neizjūt sāpes, ciešanas, vai smagumu, jo nāve ir dziļi izplānots process, kur itin visiem un visam ir sava atvēlētā loma un atbalsts. Ir svarīgi  palikušiem piedot sev un ļaut lai aizgājēji viegli spēj aiziet uz smalkajiem plāniem, jo ātrāk viņi to izdarīs jo vieglāk viņi spēs palīdzēt tiem, kas palikuši. Ir jāsaprot, ka caur to jūs neesat vieni, neviens jūs nepamet, bet mīlestība, kas ir bijusi jūsu starpā paliek un caur šo mīlestību jums vienmēr būs atbalsts.

Svarīgākais no impulsiem, ko vēlējos jums pavēstīt ar šo rakstu ir tās, ka lai harmoniskāk reaģētu uz nāvi un aiziešanu mums ir jāpārskata savs skatījums uz to, jādziedina tās traumas, kas mums ir uz šo konkrēto faktu, radot izpratni par nāvi un aiziešanu, pāreju uz smalkajiem plāniem, izprotot, ka nāve nav iznīcība, bet tā ir pāreja.

Šeit ir pāris domas afirmācijai, lai pārskatītu savu attieksmi pret aiziešanu un tā procesu

"Es jau tagad atļauju sev radīt piemērotu, veselīgu, harmonisku izpratni par nāvi un aiziešanu.
Es jau tagad atbrīvoju savu iekšējo un ārējo plūsmu, savas emocijas, domas, sajūtas no traumām, bailēm, kas traucē man saprast nāvi un aiziešanu, man veselīgā veidā.
Es jau tagad pieņemu, ka mani tuvie un mīļie cilvēki, arī pēc aiziešanas mani atbalsta tādā līmenī, kā man tas ir harmoniski un piemēroti.
Es jau tagad dziedinu, atbrīvoju un līdzsvaroju savu iekšējo un ārējo lauku, atbrīvojot no sevis tās traumas, pieprasījumus, kas manā dzīvē var piesaistīt traumatiskas aiziešanas situācijas.
Es jau tagad atļauju, ka mans sargeņģelis un augstākais Es sniedz man atbalstu, lai dziedinātu tās traumas, kas piesaista manā dzīvē traumatiskus pārdzīvojumus caur citu aiziešanu un nomiršanu.
Es ļauju lai man tiktu radīta man veselīga reakcija uz nāvi un aiziešanu, man pieņemamā formā, caur manu sargeņģeļi.
Es jau tagad pieņemu, ka mana izpratne, emocijas, domas, jūtas un zemapziņa tiek dziedināta, radot man veselīgu izpratni un saņemot veselīgu atbalstu no smalkajiem plāniem, sargeņģeļiem un sev tuvām dvēselēm, man patiesi piemērotā veidā un plūsmā."


Lai mums visiem viegli un brīvi savā sirdi un apziņā!
Ilze Līkuma


piektdiena, 2013. gada 22. novembris

Kur mīt Tavs iekšējais ģēnijs?

Kur mīt tavs iekšējais ģēnijs.

 Ģēnijs (latīņu: genius) ir cilvēks ar augstu radošas apdāvinātības pakāpi, kas izpaužas inovatīvā, tas ir, pilnīgi jaunā, savdabīgā un oriģinālā darbībā, kurai ir vēsturiska nozīme cilvēku sabiedrības attīstībā.

Ģenialitāte bieži vien  tiek uzskatīta par izņēmumu, nevis par normu, caur to nogriežot mums mūsu iespējas, pieejas punktu uz savu personīgo ģenialitāti. Ejot cauri laikam, savai dzīvei, arī es pamanīju , kā sabiedrībā, sākot jau no skolas laikiem, ir  virzīts uz to, lai padarītu mūs emocionāli un garīgi „plakanus” vienādus, bezformīgus, tādus, kuri labi iederas un „kalpo” savai vienīgai profesijai, vienīgai virzībai un plūsmai,  faktiski, mūsu sabiedrība ir izslēgusi no sevis iespēju, ka mēs varam būt patiesas individualitātes. Tā vietā, tiek barota „plakana”  uztveres izpausmes forma, kur mēs diezgan nedomājot atkārtojam un kopējam, izslēdzot no sevis varbūtību, iespēju, ka patiesībā, tur dziļumā, katrā no mums mīt savs ģēnijs, sava unikalitāte.
Tomēr vide mēģina mums iestāstīt , ka mēs varam būt „individualitātes” ar apģērbu, kosmētikas un rotu palīdzību, kas, protams, nav nekas slikts, man patiesi patīk izpaust sevi arī šādā līmenī, bet vai tas ir izpausmes kalngals,  izpausmes „griesti” vai tiešām mūsu  radošums, dzirkstis un skaistums var būt ierobežots šajā līmenī, kopēšanas izpausmē, vai tam ir jābūt atkarīgam no citu noliktajām normām, nosacījumiem, virzībām...
Es nebūt nenoniecinu pašu izglītības sistēmu, vai audzināšanu, vai kāda vēlmi nebūt ģeniālam, es tikai  veidoju iekšēju dialogu, kurā piedalies arī tu lasītāj, varbūt manī ir slēptā vēlme, lai tu aizdomātos par savu unikalitāti un iespēju to atkal izpaust, bet šī vēlme nav uzbāzīga, drīzāk kaut kur fonā, klusi dzirkstoša.
Mani uzrunā  ģenialitāte, tā ir katrā no mums, kā savdabīga iespēja, izmantot to meistarību kopumu, ar kuru mēs jau esam nākuši šajā sabiedrībā, tikai vien, ja mēs izvēlēsimies paskatīties uz ģenialitāti caur savu prizmu, caur savu spēku, iedvesmu, iekšējo fokusu uz pasauli – saprotot, ka caur to ir iespējams iedvesmot savu iekšējo ģēniju, atmodināt, sapurināt un ļaut lai viņš sasparojās, ieviešas tavā dzīvē un ikdienā.
Iekšējā ģēnija atmoda var būt daudzpakāpju process, kur galvenais un visvārīgākais ir pieļaut domu, kas apstrīd citu iemācīto – apstrīdot to ilūziju, kas liek uzskatīt, ka ģenialitāte ir izņēmums, ieliekot savā apziņā  domu un nosacījumu, ka ģenialitāte tā ir norma.
Tikai tāpēc ka tu esi šeit – tu vari būt par ģēniju, tu vari izmantot savus iekšējos resursus lai radītu savu unikālo ģenialitātes izpausmi, savā profesija, hobijā, jau tagad sākot ar savas apziņas izpausmi, kura pieļauj, ka aiz „rāmjiem” ir vel interesantākā un komfortablākā dzīve, tā ir iespēju dzīve, vārti uz tavu personīgo „Ēdenes dārzu” kurā  ir tevis radītie nosacījumi, kuri patiesi strādā priekš tevis. Ģenialitātei nav jābūt tikai garīgai, tā var būt fiziska, materiāla izpausme.
Šajā mirklī, kad apzinies savu iekšējo ģenialitāti  tu vari ķerties klāt pie savas dzīves radīšanas, atjaunojot  veselīgu pašvērtējumu un veselīgu vērtības apzināšanos, kas ir ļoti attālināta no egoisma, jo apzinoties savu vērtību tu nepazemini citu vērtību, tu pieļauj, ka tava vērtība un veselīgs pašvērtējums ir tava iekšēja miera un līdzsvara, aktivitātes spogulis, gluži, kā laterna tā izgaismo tavas dzīves soli, pa solim.
Atmodinot savu iekšējo ģenialitāti tu pēkšņi atceries un saproti, kā izmantot tos iemācītos resursus, ko tev mācīja „plakanā veidā” lai radītu no tiem savu unikalitāti, šī unikalitāte var būt gan uz iekšu vērsta- savā jūtu pasaules izpausmē, gan uz āru vērsta – radot krāšņumu, kaut vai ar to pašu apģērbu, rotām, kosmētiku, jebko, bet tas būs jau citā kvalitātē, caur to cauraudīsies tava veselīgā es izpausme, tava kreativitāte, kura būs iedvesmas avots citiem tava dzīvē, tā uzrunās viņu ģenialitāti un aktivēs to, tā radīs pārdomas, vibrāciju un impulsu, kas iekustinās ārējā sastinguma okeānu.
Es uzskatu, ka fokusējoties uz savu veselīgo ģenialitāti, ļaujot lai tā izpaužas, mēs visi kopumā, kā sabiedrība varam tikai augt, kļūt krāšņāki, tad varbūt arī atļauties izglītības un audzināšanas līmenī radīt pārmaiņas – caur savu  ģimeni, caur savu piemēru sniedzot impulsus arī bērniem, ka viņiem ir droši izpaust savu unikalitāti, ka šeit tam ir paredzēta vide un lauks, caur to sagaidot daudzus patīkamus impulsus un pārsteigumus, audzinot veselīgu sabiedrību, patiesā veselības izpratnē – emocionālās, jūtu un garīgā izpausmē.
Šobrīd tu varbūt domā, ka tagad tu esi visu nokavējis, bet tā tas nav, tava ģenialitāte tevi gaida, viņa tevi urdīja izlasīt šīs manas pārdomas, jo viņa patiesi vēlās izpausties, ceļš kā to izdarīt ir tavs un unikāls, bet varu ieteikt vērsties pie sava sargeņģeļa, garīgā pavadoņa un augstākā Es, aicinot lai viņš palīdz un sagatavo tev ceļu uz tavu patieso unikalitāti, uz tavu iekšējo ģēniju un to košumu, ko tas var ieviest tavā dzīvē.
Un tagad,  apskauj savu ģenialitāti! Esi tajā, izbaudi un dzīvo !

Vienmēr atceroties, ka Tev ir iespējas!

svētdiena, 2013. gada 10. novembris

Dažādi saziņas līmeņi ar eņģeļiem




Pēc nesenā Virseņģeļa Uirēla semināra, man noformējas un salikās doma,  par eņģeļiem, radās vēlme to uzrakstīt uz „papīra” par to, kā viņi katrā mūsu apzināšanās pakāpē var sniegt piemērotu atbalstu un tā nodrošinot, lai katrs no mums spēj gūt sev paredzēto, sev vēlamo pieredzi, neskatoties uz to, vai mēs ticam eņģeļiem, vai tiem neticam.
Nosacīti, ļoti lielos vilcienos, var sadalīt apzināšanās frekvences, kad sadarbojies ar eņģeļiem, visās šajās apzināšanas frekvencēs tava sadarbība ir vienlīdz harmoniska un piemērota, bet šī sadarbība atšķīrās tikai ar apzināšanas frekvenci, kura mums katram ir sava un tādā diapazonā, kā tas ir nepieciešams mūsu dzīves uzdevumu, virzības, mērķu piepildē. Sākotnēji, kad mēs neticam nekam ārpus materiālā līmeņa, bet mēs esam  garīgi gatavi  ieraudzīt ari citu iespēju un realitāti, ar  mūsu dzīvēm notiek pārmaiņas, kas izsit mūs no ierastā un komfortablā rāmīša, šīs pārmaiņas var būt gan nosacīti labas, gan nosacīti sliktas, bet tās atkārtojas arvien  biežāk, līdz mēs sākam pieļaut, ka var būt arī cita realitāte, kas ar mums mijiedarbojās, neatkarīgi no tā vai mēs tam ticam vai nē. Rodas impulss, kas aicina saprast, kas ir tas, kas ir aiz šī impulsa, kā ar to sazināties, kā  iemācīties savienoties ar saviem eņģeļiem.

  1. Sākumā, daudzi  uztur saikni ar sargeņģeļiem ļoti mistificēti, attālināti, kā instrumentus izmantojot – ziedus, sveces,  eņģeļu figūriņas, kas palīdz atgādināt, ka ārpus „blīvajiem slāņiem”  ir arī Smalkā pasaule, šī atcerēšanās, svaigu ziedu likšana lai „piesaistītu” eņģeļus palīdz mums pašiem fokusēties uz eņģelisko enerģiju un līmeni, tāpat kā ar svecēm un smaržkociņiem, eņģeļu figūriņām mēs savai zemapziņai radam iespēju pieņemt, ka patiesi var būt kādi spēki, kas mūs atbalsta un ļauj attīstīties mūsu intuīcijai līdz tādam līmenim, ka mēs vēlamies veidot kontaktu ar šiem atbalsta spēkiem.
  2.  Nākamais apzināšanās līmenis aicina jau veidot aktīvāku saikni ar saviem eņģeļiem, apziņā mēs jau spējam pieņemt, ka viņi patiesi ir un mūs atbalsta, tad mēs esam gatavi uzsākt sarunas ar eņģeļiem, rakstot viņiem vēstules,  gan fiziski rakstot un uz to meditējot, gan domās, runājot ar savu sargeņģeļi, izpratne par eņģeļu atbalstu vel ir mistificēta, bet ar laiku mēs spējam saprast, tās zīmes ko sniedz sargeņģeļi. Šajā līmenī sargeņģeļi cenšas sniegt aktīvas zīmes, jo vairāk mēs pieņemam, ka viņi mums palīdz, jo vairāk viņi spēj mums palīdzēt. Mēs veidojam savu mistificēto saskarsmi ar eņģeļiem, saņemam savas zīmes.
  3. Jo skaidrāk mēs saprotam, ka varam kontaktēt un ka mūs sadzird eņģeļi, jo dziļāka interese rodas par to, kas tad īsti ir eņģeļi, šajā līmenī mēs iepazīstamies  ar eņģeļiem no visiem iespējamiem avotiem, šā perioda beigās mēs bieži vien jūtamies apmulsuši jo avoti ir tik dažādi, saprotam, ka nav viena patiesība, bet ir daudz un dažādi avoti un ari pieejas punkti , kā savienoties un sadarboties ar savu sargeņģeli un eņģeļiem kopumā. Šajā periodā mēs izmēģinot dažādus kontaktēšanas veidus atrodam sev piemērotāko un sākam to izkopt.
  4. Izveidojot kontaktu ar  eņģeļiem, šajā pieredzes periodā mums sāk interesēt arī tas, kāpēc viņi ir tie, kas ir un no kurienes tie ir nākuši, sākumā mums ir izveidojies uzskats, ka no eņģeļiem ir jāattiecas ar īpašu bijību, bet šajā periodā mēs sākam pieņemt, ka arī viņi tāpat kā mēs esam kosmiskas būtnes, tikai darbojās konkrētās frekvencēs. Tiek veidota draudzīga komunikācija ar eņģeļiem, kas palīdz noņemt aizspriedumus no sadarbības ar eņģeļiem. Tiek izprasts, ka katrs no eņģeļiem nes un izpauž savu meistarību – enerģiju, krāsu, staru, mijiedarbību , gan uz zemes, gan smalkajos līmeņos.
  5. Izveidojot saskarsmi ar eņģeļiem var vel izpausties paris ilūzijas, tādas kā – domas, ka viņi ir pārāk aizņemti ,lai ar mums  palīdzētu , vai arī,  ilūzija, ka viņiem ir obligāti jāpalīdz, pamazām veidojās izpratne, ka eņģeļi ir tādas pašas dievišķas būtnes kā mēs, viņi paši izvēlās ar mums sadarboties, gan pirms mūsu dzimšanas, gan šīs inkarnācijas laikā un tas ir  patiesi labvēlīgi un  harmoniski, no savas brīvās gribas virzīti. Tieši tāpat kā mēs, viņi izvēlās ko darīt, šī apzināšanās līmeņa izpratne sniedz  iespēju mums saprast mūsu spēku, varēšanu un plašumu, kurā atrodamies. Tāds ir šī apzināšanās līmeņa mērķis, ko veicina arī šo būtņu, ko mēs saucam par eņģeļiem palīdzība, arvien  vairāk mēs saprotam, ka viņi palīdz un sagatavo lauku tam, ko mēs radam, arvien vairāk izprotot to, ka mēs spējam un varam radīt to ko vēlamies.
  6. Tiek veidota sadarbība, kas ir balstīta uz abpusēju mieru, prieku, cieņu, mīlestību un tādām  kvalitātēm, kādas mūsu unikālā saskarē ar konkrētām būtnēm – eņģeļiem ir patiesi vajadzīgas un iespējamas, kontaktēšanās un kontakts sāk notikt dabīgi un harmoniski.

Protams, šajos periodos ir nianses, kas atšķīrās mums visiem, bet skatoties uz šo visu kopumā, es priecājos, ka tik dažādos veidos mēs varam sadarboties ar šīm kosmiskajām būtnēm, ko mēs saucam par eņģeļiem, tieši tāpēc kad šie sadarbības cikli mainās un pāriet jaunos ciklos mums ir svarīgi atjaunot saikni ar sargeņģeļi, paskatīt un atlaist vecās uzskatu sistēmas, ieejot jauna un piemērota līmeņa sadarbībā.
Paskatoties uz šiem cikliem, rodas gandarījuma sajūta un ari prieks, par katru un tām burvīgām atklāsmēm, sajūtām un komunikāciju, kas caur to ir veidota. Protams, katram ir jāatceras, ka katram mums ir savs unikālais ritms, cikliskums, kā mēs iemācamies sadarboties ar savu intuīciju, dievišķību un eņģelisko līmeni un enerģiju.

Lai priecīga, viegla mūsu sadarbība ar eņģeļiem ! J



trešdiena, 2013. gada 25. septembris

Verdzības princips un vēlmes, atbildība



 Bieži vien es redzu situācijas,  kad mēs mēginam piesiet atbildību par sevi, savu dzīvi, savu izdošanos citiem cilvēkiem, paziņojot tiem tieši vai netiesi, ka viņi ir atbildīgi par mūsu izdošanos, sapratni utt.  Piemēram, paziņojot skolotājiem , ka viņiem ir jāmāk mūs iemācīt, atmetot atbildību  un velmi  pašam vēlēties  ko iemācīties, ko saprast. Caur šo principu mēs atdodam savu spēku, varu, valdīšanu, savu enerģiju citu cilvēku rokās,  to liek mūsu zemapziņā ieliktie verdzības principi , kas burtiski pieprasa, lai mēs atdodu savu spēku citiem un pats galvenais - lai mēs atkal ciestu!
Šie verdzības principi uzliek mums ilūziju, ka visu laiku mums kaut kas nesanāk un neizdodas, ka  mēs nevaram sasniegt savu mērķus un vēlmes ( dēļ atdotas atbildības un speķa, mes tiešām arī nesasniedzam, jo nemākam paņemt no skolotājiem, to ko viņi mums sniedz), šie principi ari faktiski rada šādu pieprasījumu visumā , aicinot pat vislabākajam un harmoniskākajiem  no cilvēkiem, skolotājiem, tiem kas tevi atbalsta sniegt informāciju pat ja ta ir pilnība noderīga - sis pieprasījums par verdzību to izkropļo, jo atkal jau atbildība ir uzlikta uz šo cilvēku pleciem, nevis tu esi pieņēmis šo atbildību , kā savas patiesās dzīves sastāvdaļu.

Pats interesantākais, ka  ja šis verdzības princips  ir izteikts, tad patiesi  šis pieprasījums ir tik liels, ka cilvēkam viņa dzīvē ienāk informācija sagrozītā veidā, vai pat, viņš viņu nemāk piemēroti pielietot, pats visu sagroza līdz nepazīšanai un jūtās vīlies, protams, ka ne sevī, bet citos cilvēkos, jo atbildība, jau nav uz viņu pleciem. Smieklīgs ir tas, ka šie pieprasījumi pec nespēšanas un nevarēšanas tā nobloķē citus, ka viņi pārstāj vēlēties vispār, gribēt vispār un darīt vispār, kas savukārt noslēdz viņus no patiesās realitātēs plūsmas, ieliekot savā šaurajā mazajā realitātē, kurā nav vietas dižiem izaicinājumiem, sasniegumiem un patiesām vēlmēm, te viss ir pamazināts un saspiests, patiesībā tas ir bēdīgi, ka cilvēki sev atņem iespēju izplesties un būt par sevi.
Mans ieteikums šajā gadījumā ir  # vēlēties velēties  - lai radītu kādu patiesu vēlmi, kas ir ārpus verdzības principiem  sakārtot šo verdzības pieprasījumu, sev harmoniskā un piemērotā veidā, galu galā uzticēties, ka pasaule jums var palīdzēt, kā arī nemēginiet piesiet atbildību par neizdošanos citiem cilvēkiem un pārstājiet šo neizdošanos pieprasīt, esiet laimīgi un ejiet cauri dzīvei ar savu  patieso sirds vēlmi, virzaties uz to sajušanu un ielaišanu.

Šī tēma man izgaismojās pateicoties Virseņgeļim Rafaēlam, viņš  sniedzot man informaciju par semināru, kur mēs strādāsim lai šo aspektu sakārtotu un vel arī aktivētu patiesās vēlmes un mērķus, deva iespēju pasktīties uz to visu no plašāka un arī šaurāka skatījuma, pieejas punkta.
Vairāk ar šo jautājumu strādāšu šis ceturdienas meditācijā un bet plašaāk seminārā( būs izdales materiāli!) , varat pieteikties šeit  ->  http://dra.lv/biyId

piektdiena, 2013. gada 5. jūlijs

Kāda ir Tava meistarība, kas ir Tavs darbs?

Bieži vien saskaros ar cilvēku zemo pašvērtējumu, īpaši tajos brīžos, kad viņi vēlās uzsākt savu biznesu, savu nodarbi vai vienkārši velās darīt to, kas patiesi patīk, tad es saskaros ar jautājumiem tādiem kā "Bet tāda darba profesijas, nodarbošanās darītāju ir tik daudz ""Ko tad es varu ieviest "  "Vai kāds klausīsies manas inovācijas" un citus līdzīgas domas, sajūtas.
 Šīs zemais pašnovērtējums, neticība sev, viņus atdala no saviem patiesajiem mērķiem, savām patiesajām iespējam un meistarībām, uzliekot ierobežojumu- nosacījumu , ka mēs to nevaram un visums  mums piepilda šo mūsu nevarēšanu. Mēs katrs varam un drīkstam izpausties savā meistarībā - tikai mums ir jāsaprot, ka mums patiešām ir jāizpaužas savā meistaribā un varēšanā, jo vairāk mēs ieklausīsimies tajās metodēs, unikalitātē  ko mums pasaka priekšā Dvēsele, jo skaidrāk  mēs spēsim saprast kas ir mūsu un kā mēs varam sasniegt to, ko esam izvēlējušies.
Ir svarīgi apzināties, ka katram ir savs talants, kurš ir jāatver un jāpieņem, caur to dziedinot neticību sev un zemo pašvērtējumu - dabiskā rīcības veidā.
Tomēr ir daži knifiņi...
Mums katram ir savs talants,  savas meistarības, bieži vien mēs varam šis savas meistarības neizprast, vai pat sajaukt ar citu cilvēku, mācību meistarībām, kā rezultātā,  mēs sākam darīt to, kas mums īsti  nesanāk, vai ari sākam kopēt kāda cita cilvēka meistarību, sūtību un iespējas, tādos brīžos mums tiek sniegts atbalsts, bet  ne pilnībā, jo mēs neesam savā plūsmā, bet gan kopējam cita informaciju, meistarību, varēšanu.
Protams, gadās arī tādi varianti, ka cilvēks  nevēlās izpaust savu unikalitāti šajā profesijā, nodarbē, bet gan ir izvēlējies tikai un vienīgi to peļņu( kas nav nosodāmi, ka jebkas uz zemes) ko var sniegt šī profesija vai nodarbe- caur to  viņš melo sev, tāpēc ārējā un iekšējā rezonanse nesaskan un cilvēkam, viņu nodoms neīstenojās, vai arī, piemēram tas nav pilnībā savienojams ar viņu meistaribām, ko viņš ir apguvis, kas savukārt arī traucē piepildīt izvēlēto mērķi.
Pirmajā variantā es aicinātu būt godīgām pret sevi un visumu un tā arī visumam nodefinēt :"es vēlos tādu darbu, profesiju, kur es varu gūt labu peļņu un kas man rada prieku , harmoniju utt. ( katrs jau liek iekšā to, kas viņam ir aktuālāks)" caur to tu visumam sūtīsi patiesus impulsus un viņš  tev varēs palīdzēt un piepildīt tos, atceries, ka jebkura vēlme ir laba un pareiza, ka nav nevienu nepareiza vēlme - tā patiešām ir vel viena visuma pieredze, kuru viņš labprāt caur tevi var izpaust.
Otrajā variantā es aicinātu sev uzdot jautājumu - kāpēc es vēlos šo profesiju? Ko tā man sniegs? Kāda iemesla dēļ es vēlos tieši šādi nevis savādāk? utt.. bieži vien cilvēki izvēlās profesijas dēl satraumēta ego, mēģinot pašapliecināties caur to meistarību, caur kuru kāds cits viņu ir īpaši traumējis, piemērām, kautrīgi cilvēki  mēģina ieiet meistarībā kur viņiem ir jābūt brīviem no šīs kautrības, utt.  arī šajā gadījumā  kad tu izanalizēsi sevi un sapratīsi, kas ir tas, kāpēc tu to velies, varēsi visumam virzīt konkrētus impulsus. Jo pastāv iespēja, ka daudzi ņem  sev nepiemērotas pieredzes lai kompensētu mazvērtību, vai bailes, nedrošību, tāpēc negūst gandarījumu par savu izvēlēto darbu un nodarbošanos.
Protams, ir tāda īpaša cilvēku grupa, kas nespēj gūt kaislību nevienā no profesijām, tāpēc tie lēkā no vienas uz otru, bet arī šeit ir jāmeklē iemesls, nevis jālēkā no vienas profesijas otrā, jo kaislības zudumam ir daudz un dažādi iemesli, bieži vien enerģētiski un zemapziņā iespiesti.
Varianti ir ļoti daudz,  tieši tāpēc katrs no tiem ir unikāls, bet pamatā vienojošais ir tas, ka katram no mums ir iespēja izvēlēties kādu meistarību mēs izmantosim, lai piepildītu savas vēlmes,  tai skaitā arī darbu un nodarbošanos, svarīgākais ir but patiesiem pret sevi - tad izvēlētais vienmēr harmoniski un piemēroti nesīs augļus, tieši tādus, kādus esi pasūtījis visumam!
Tāpēc es novēlu katram uzdrīkstēties, izgaršot un izprast savas vēlmes un meistarības!

Mijiedarbības un visums

Par mijiedarbībām kas notiek mums visapkārt.


Es šodien aizdomājos par katra individuālas realitātes piepildi un atbildi uz lūgšanām ( afirmacijām, līgumiem) . Visums ir daudzveidīgs, tā galvenā vēlme ir virzīt savu evolūciju un viņa skatījums  ir brīvs no cilvēciskā līmeņa izpratnes emocijām, vērtējumiem par to, kas ir  gana labs, bet kas nav tik labs lai to piepildītu.  Tā kustība ir virzīta uz vienu lielu un bezgalīgu mērķi  - attīstība, savu bezgalīgo variantu izzināšana un izpratne. Tāpēc katrs no mūsu lūgumiem, aicinājumiem  tiek uztverts kā vel viena iespēja visumam iegūt jaunu pieredzi, radīt jaunu variāciju par sevi.
Ja mēs varam iedomāties  visumu kā  bezgalīgu variāciju sfēru, kuras evolūcija ir izpelšanās gan uz iekšu, gan uz āru , caur katru musu izteikto domu, vārdu, sajūtu, tas rada jaunu bezgalīgu realitāti, kas jau automātiski pievelk citas realitātes veidojot kombinācijas un kombināciju varbūtības  gan šajā laika līnijā kur mēs esam, gan paralēlajās alternatīvajās laika līnijās,  tā tiek formēta realitāte no katras mūsu darbības, šis ari izskaidro jau visur dzirdēto "visumam visas pieredzes ir labas"  un tā tas patiesi ir, jo ir tikai kairinājumi  kas izsauc mijiedarbību, bet tas, vai tie piepildās tā, kā mēs to vēlamies ir atkarīgs no mūsu pašu  izvēlētajiem NOSACĪJUMIEM, nosacījumi ir kā pieturas punkti šajā vēlmju - vajadzību- radīšanas karuselī, kas liek visumam mūs atbalstīt tā, kā mēs to vēlamies.
Nosacījumi ir interesanti ar to, ka pat ja mēs apzināti neizvēlamies sistēmu, izvēli, vēlmi,  bet mēs atrodamies kādu nosacījumu ietekmē - kas piemēram ir sabiedrības nosacijumu ietekmē, vecāku nosacījumu ietekmē, tas liek visumam piepildīt šos nosacījumus, pat ja tie neatbilst mūsu pašu izvelētajām vēlmēm  tāpēc rodās sajūta, ka  visums  mums nedod to, kas mums ir vajadzīgs, jo mēs vel esam citu nosacījumu ietekmē, tikai tad, kad mēs paziņojam visumam savus nosacījumus, pārrakstot tos uz tādiem, kādi ir harmoniski un lietojami tieši mums, mūsu evolūcijai, mēs sākām dzīvot savas dzīves.
Mūs ietekmē arī sistēmu nosacījumi, kurās mēs atrodamies, kuras mūsos iestarojās no iepriekšējām dzīvēm, kā ari, mūsu zemapziņā ieliktie nosacījumu mehānismi, kurus esam radījuši lai izietu šādu vai citu pieredzi, tā skatoties uz visu šo kopainu ir jāstrādā sistemātiski un pakāpeniski, lai ieietu tādos nosacījumos, kādi mums ir piemēroti tieši šai pieredzei, kura mums ir jāiziet, tāpēc gribu teikt, ka nevajag vainot visumu par to ka viņš neuzklausa, vai nesanāk, jo ta nav.
Nosacījumi ir cieši saistīti ar mūsu emocijām,  tie piedod tiem spēku un frekvenci, kas palīdz  pievilkt vai  nepievilkt to ko vēlamies no visuma, bet visumam savukārt kuram nav vērtējuma par labs vai slikts, jebkura mūsu spēcīgā emocija ir kā radīšanas impulss.
Principā tā ir tikai maza mazmazītiņa daļiņa no mehānisma, kas ir radīšana, tieši tāpēc es savās nodarbībās pakāpeniski un harmoniski "mizoju"  katru no šim daļām un vel citiem aspektiem, tādiem kā zemapziņa,  jūtas, karmiskie līmeņi,  caur to pakāpeniski ļaujot katram savā tempā kļūt par savas dzīves meistariem. Mana realitātes uztvere ir tāda, ka es apzinos, ka katra mijiedarbība ir harmoniska, tāpēc es sniedzu informāciju kā katram  izmantojot savas kvalitātes un meistarības ( bez iedalījuma labās vai sliktās meistarībās) . Tā harmoniski var izmantot savas meistarības, lai radītu savu realitāti, pat ja tā ir kāda no nosacīti nepieņemamām meistaribām, tāda kā  iztapības/ kalpības meistarībām, kas var būt labs pamats, ja vien māki ar to sadarboties un ļaut lai tā balsta tavu realitāti ( protams, ja tā ir tava jau apgūtā meistarība) šiem cilvēkiem parasti atrodas apkart tādi cilvēki, ar kuriem ir viegli komunicēt, jo spēja pielāgoties ir viņu meistarības sekas. Katram no mums ir daudz un dažādas meistarības un izmantojot to potenciālu tu vari iemantot savas izvēles sekas- iegūstot vērtīgu atbalsta pamatu, starp citu  arī meistarība ir kā nosacījums visumam, kurš ir jāpiepilda, tāpēc ir tādi cilvēki kuriem "viss jau ir dots no dabas" viņi vienkārši ir apguvuši šo meistarību citās dzīvēs ( nemaldināsim sevi par "kaut kā atnākšanu no gaisa"). Es uzskatu ka galvenais ir radit izpratni par mijiedarbībām jo tad katrs kurš saprot pamata mijiedarbības var veidot savu dzīvi patstāvīgi, jo dzīve notiek  un ir uz tam balstīta, faktiski, mēs iemacamies tikai tās piefiksēt. Nākamais solis jau ir patstāvīga savas realitātes radīšana., bet tas jau ir cita tēma  un par to vel kadu citu reizi.


trešdiena, 2013. gada 26. jūnijs

Latvijas spēks


Mazliet pārdomas par Latviju un tās izcelsmes enerģijām...
Kā jau mēs visi to apzināmies un zinām, mūsu izcelsmes enerģija ir viens no balstošajām platformām mūsu dzīvēs, tā mūs atbalsta un sniedz to enerģiju, kas var liegi iznest  mūs un virzīt uz mūsu panākumu piepildi tieši šajā esības vietā, šajā fiziskajā plānā, uz planētas zeme. Bet arī mūsu valstiskā izcelsmes enerģija, saikne ar senajiem Dieviem un Dievišķo līmeni ir kā pamata balsts, kas palīdz mums piepildīt individuālo karmu un arī Valsts karmu, kas veidojās no tiem, kas uztver sevi piederīgu šai valstij, kas dzīvo šajā valstī .
Braucot izbraucienā uz jūru es aizdomājos, kāpēc mēs tik ļoti  nespējam izveidot patiesu saikni ar senajiem Latviešu dieviem un to enerģijām, jo kā piemēru skatoties  Ziemeļu dievu enerģijas, skatoties uz tiem pašiem Zviedriem viņiem ir tīrāka un tiešāka saikne ar saviem dieviem, kamēr mums Latviešiem, nav šis saiknes ar saviem dieviem gandrīz nemaz, bet tā, kas ir tad ir  pavisam savāda un tāda pārāk nedzīva, vai arī  pazemināta, piezemināta un „galīgi nelietojama” šajos apstākļos, laika plūsmā un enerģijā. Tagadējā plūsma ir pārmērīgi izkropļota un vairāk mītiska un folklorizēta, kurā nav  dziļa  un rīcībspējīga plūsma, kas varētu atbalstīt un saņemt atbalstu no Latviešu Dievībām, tieši piemērotā veidā tagadnei. Iedziļinoties sapratu izpētot šo situāciju un enerģiju tuvāk, ka mēs esam nojaukuši šo saikni ar pirmatnējo enerģiju, Dievībām, jo esam pieņēmuši  „kalpu karmu” tā vietā lai būtu cīnītāji, kas mēs esam pēc  būtības un arī tas,  varētu izskaidrot šo te okupācijas karmu, jo tikai cīnītājiem tādas pieredzes ir aktuālas, bet ne  kalpiem.
Mūsu cīnītāju enerģijas absolūti neizpaužas veselīgā un harmoniskā veidā, jo cīnīties ne vienmēr nozīmē iegūt kaut ko ar varu, bet gan pirmām kārtām cienīt sevi, būt ticībā un pārliecībā par sevi, nezemoties, bet līdzvērtīgi sadarboties, tieši tas, kas vairākumam Latviešu un Latvijas iedzīvotāju iztrūkst, jo viņi ir iekrituši kalpošanas režīmā, pāratspēlējušies šo karmu un tie centieni izpausties savā karēvīgumā izskatās izkropļoti un vardarbīgi, nekādā no veidiem neatspoguļo diženumu un spēku, kas ir  cīnītāju karmā, kuru var atbalstīt senie Latviešu Dievi un Dievības.
Tie, kas mani zin, skaidri zin, ka es neesmu no tiem, kas „ fano” par folkloru un līdzīgām tēmām, bet es vienmēr skaidri izvērtēju visu informāciju kas nāk arī Latvijas sakarā, šī informācija liekās lietderīga un pielietojama jebkuram Latvijas valsts iedzīvotājam, kas vēlas savienoties ar seno atbalstu, kas var palīdzēt valstiskā līmenī ieiet piemērotās „sliedēs” tas ir viens pakāpiens tuvāk savai laimīgai dzīvei un izpausmei šajā valstī, kuru mēs mīlam un patiesi cienām, ļausim lai viņa spēj  iekļaut mūs mīlestībā un pasargāt, palīdzot mums visiem kopā piepildīt arī valstiskā līmenī savu karmu un sūtību.
Šajā sakarā  izveidoju vakara nodarbību – meditāciju, kuru aicinu apmeklēt klātienē, lai kopā pastrādātu ar šo jautājumu, kā arī,  atjaunotu arī savu saikni un dzīvības enerģijas plūsmu visos līmeņos – atjaunojot fizisko veselīgumu un veselību
 27.Jūnijā 
Uz vakara nodarbību 18:15
„Latvijas spēks – iespējas, kas jāielaiž”
vairāk informācija spiežot šeit -  http://dra.lv/bgbu4

pirmdiena, 2013. gada 3. jūnijs

Afrodītes skaistums,mācība un atklāsme!

Ak mīļās sievietes, šo ierakstu es veltu visam sievietēm un viņu skaistumam!

Atklāsmes sajūta, kas virmo manī ir milzīga, es centīšos to izlikt šeit uz  "virtuālā papīra"..
cik daudz gan "nervu"  sievietes nav veltījušas lai konkurētu, cīnītos, lai ieņemtu  šo   skaistuma titulu un statusu,  cik daudz gan spēka, iespēju un arī naudas nav tērēts lai skaistuma status  būtu spēcīgs un noturīgs,   radot lielu un smagu skaistuma rami, kā arī cik daudz sieviešu  nav zaudējušas šajā  "cīņā"  un iekšēji padevušās  izdomāta,  uzspiestam liktenim, kas licis viņam uzskatīt, ka viņas nekad nespēs būs tik burvīgas, krāšņas un skaistas, kā "Tā tur, cita.." utt.

Mēs tik daudz enerģijas ieguldam, lai salīdzinātu sevi ar skaistumu, lai virzītos uz skaistumu, lai izpaustu skaistumu, bet līdz galam neizprotam galveno skaistuma mācību, ko nes viena no dievietēm, tai skaitā arī  Afrodīte, viņas mācība un atklāsme, kas man nāca caur  manis pašas kāzām un to savādo situāciju, kas tur norisinājās, ko gan šobrīd neizklāstīsu, jo tai nav tik daudz  nozīmes, kā  pašai atklāsmei kā tādai.
Afrodīte sniedz izaicinājumu sievietēm, mātēm, meitām, sievišķās enerģijas nesējām, tā parāda, ka skaistums var būt tīrā veidā tieši mums,  nepārtraukti, patiesi  un dabīgā piesātinājumā.
Afrodītes liktenis un mācība ir mazliet smags, jo tikai tad, kad cilvēki ir spējīgi paskatīties ārpus duālisma, viņi var saņemt šo unikālo skaistuma balvu - ieraugot savu skaistumu.
Ak mīļās sievietes, cik daudz jūs esat pavadījušas laiku, lai skaustu otra matus, acis, krūtis un dibenus,  otra iespējas izpausties skaistumā, neizprotot pašu galveno no zemes mācībām, ko jums palīdz iemācīties arī Afrodīte,  viņa māca , ka "Ja tu spēsi pieņemt  skaistumu manī,  iemīlēt skaistumu manī, cienīt skaistumu manī Tu sapratīsi ,ka es esmu Tava skaistuma atspulgs!"
Unikāli, bet absolūti vienkārši? Vai ne? vai tomēr grūti...?
Mēģināšu izskaidrot savu skatījumu uz to!
Tad, kad mūsos pazūd šīs bailes, cīņas, salīdzināšana ar cita skaistumu, mūsos var "piedzimt Afrodīte" mēs vairāk neuzskatām sevi par nesmukāku, nepareizāku, nepiemērotāku,  mēs ieraugam sevi tādu, kāda mēs esam, šo skaistumu mēs ieraugam arī Citās sievietēs,  bet nevis kā viņu skaistumu, bet gan kā sava skaistuma atspulgu.
Šī izpratne manā dzīvē, tapat ,ķa mans kontakts ar so dievību vienmēr ir izskaidrojis citu apbrīnoto īpašību manī  - tas ir neviltots prieks, par citu sieviešu skaistumu, krāšņumu un atvēršanos..  Es varu godīgi teikt, ka nekad neesmu skaudusi citu skaistumu, es esmu to apbrīnojusi un cienījusi,  man tas ir radījis prieku sirdī un nav radījis sajūtu, ka man dēl tā būtu jākonkurē. Katrā ziņā beidzot man ir skaidrs, kāpēc tas tā ir bijis, tagad, es līdz galam to sapratu,  jo es zinu ka es lūkojos uz skaistumu- es redzu skaistumu sevī,  tā mēs viens otram to atspoguļojam, tikai  daži vel  nav pienākuši un ienākuši šajā pieredzes daļā, lai apzinātos, ka citu skaistums, ir tava skaistuma atspoguļojums, tāpēc jau vel darbojās industrijas, kas liek tev operēt sevi, karināt silikonu visās vietās, lai  mākslīgi radītu apziņu ka tu esi  skaista...
Paveries sev apkārt sieviete!
Tu esi skaista, jo esi ieskauta skaistumā!
Katrā sievietē Tu vari ieraudzīt sava skaistuma šķautni,  šo unikālo mijiedarbību...
Tu esi.. Un Tavi Dievi Dieviete, Tavi  Vīrieši, Tevi var ieraudzīt, kad ļauj sev būt šajā skaistuma centrā, citu atspoguļojumu apmirdzētā.. Tu mirdzi, jo Tu esi!
p.s  Afrodītes grūtais liktenis ir tajā, ka viņai mākās piepildīt sieviešu  noskaudumus, jo kā,  varbūt tu to neapzinies, bet skaužot citu skaistumu tu neapzināti noskaud savu skaistumu šajos cilvēkos, viss vienmēr ir līdzsvarā, kosmosa spēki, tai skaitā Dievu līmenis uztur šo līdzsvaru, tāpēc  katru reizi noskaužot cita skaistumu tu noskaud viņu sevī, vel vairāk sevi ierobežojot..
Dievišķais līmenis cilvēkiem ļoti daudz ko māca, domāju, ka laika gaitā par to parunāšu vel reizīti..

trešdiena, 2013. gada 8. maijs

Emociju, fiziskajā un garīgajā līmenī - Virseņģeļa Rafaēla mācība




Domāju   par tuvojošos  nodarbību, saņemot informāciju  no Virseņgeļa Rafaēla esmu guvusi priekš sevis vērtīgas apzināšanas dzirkstis, sajūtas, kas palīdz pašai būt nosvērtākai un harmoniskākai savā izpratnē, sadarbībā ar savu fizisko ķermeni, fizisko līmeni un laimes sajutu.
Šajā nodarbībā īpaši uzsvērti  virseņģelis Rafaels paskaidros un paradīs kā atbrīvoties no iekšējās nelaimes sajūtas, sastrēguma sajūtas, kas rodas tad, kad neesi komfortā ar sevi, savā fiziskajā līmenī, savā fiziskajā plānā un pat ķermenī.
Patiesi nozīmīgi tas būs tiem, kuri vēlas sadraudzēties ar savu fizisko veidolu, izprotot, ka tas nav tikai „čaula Dvēselei” bet unikāls mehānisms, kas  perfekti atspoguļo mūsu vēlmes, bailes, cerības un ilgas, visu to, kas mēs patiesi vēlamies mūsu dzīvē, pats ķermenis arī ir kā enerģētiskā karte, kura sastrēgumi vai kaites atspoguļo mūsu varēšanu, nevarēšanu, vēlēšanos vai nevēlēšanos. Rafaels īpaši ir pievērsis uzmanību arī tam, kā mēs uzkrājam vai atbrīvojam  vietu savā dzīvē
Gan  emociju līmenī – vai mēs varam un kad mums vajag mainīt savas emocijas, savu attieksmi pret  notiekošo mums apkārt, kādos brīžos tas ir nepieciešams un svētīgi, bet kādos  mums ir labi un pat pareizi nogaidīt, neskriet, bet izdzīvot kādu no pieredzēm.
Gan fiziskajā līmenī  - ko atspoguļo mūsu pieķeršanas kādām no lietam, vai tās ir patoloģija vai zīme, ko mūsu zemapziņa, augstākais Es un sargeņģelis vēlas mums caur to pateikt.
Gan garīgajā līmenī – kā atbrīvot iekšējo nesakārtotību, ļaujot  uz sevi palūkoties jaunā, apzinātākā līmenī.
Visvairāk, man pašai  šajā seminārā, ar kuru labprāt dalos, ir patikušas tās Virseņgeļa Rafaela domas, kas palīdzēja arī man pašai  paraudzīties uz lietu dabīgo kārtību – no cita, vienkāršāka, vieglāka un brīvāka aspekta. Saprotot un izprotot ka praksē ieviesties ši mācība katram var viņa īpašajā frekvencē un līmenī, kas ir piemērota tieši katra dzīves ceļam un mērķiem, īpaši norādot uz to, ka  mēs paši varam izvēlēties kā un kad  savienot šo garīgo meistarību ar fizisko meistarību, kas esam mēs paši mūsu vēlmes, vajadzības.
Brīvības un viegluma sajūta, kas nāk līdzās ar Rafaēla mācību ir ļoti iedvesmojoša, tā arī man, kad  es saņemu šo informāciju pavēra jaunu skatījumu, jaunu izpratni, par savu ķermeni, tā procesiem, īpaši par radošumu, kas izpaužas  manā fiziskajā līmeni  kā arī, kuros brīžos tas sastrēgst un kā man rīkoties lai izmantotu visu to, ko es jau esmu ieguldījusi sevī, izbaudot klātesamības un viegluma prieku, kas nāk no laimes enerģijas asimilēšanas jau fiziskajā tagadnes aspektā.

p.s Ja kāds vēlās vel ir iespēja pievienoties uz Rafaēla semināru, kas notiks 11.Maijā, šeit sīkāk par to http://dra.lv/bf6Cd 

Ar vasarīgu sveicienu
Ilze

trešdiena, 2013. gada 17. aprīlis

Virseņģelis Rafaels – laime būt ar sevi


Virseņģelis Rafaels – laime būt ar sevi.


Tā ir mācība, kas palīdz ieraudzīt un saskatīt tās kvalitātes, kas jau ir radītas šajā mirklī, mācība, kas neliek pārmainīt savus uzskatus, vai atteikties no savas komforta zonas, tā ir kā atveroša un dziedinoša iespēju lauka apzināšanas.
Mēs katrs  katrā mirklī esam tajā vislabākajā no izejas punktiem, lai mēs varētu radīt savu realitāti, neatkarīgi no tā, vai mēs esam garīgi, vai mazāk garīgi, vai uzskatām, ka mūsu dzīvei ir augstāks mērķis vai  arī mērķi mes radam ar katru elpas vilcienu, tas viss nav svarīgi, jo pats svarīgākais ir tas, ka mēs varam izbaudīt savu esību uz zemes tieši šobrīd, šajā mirklī, kurā izpaužamies savā ķermenī un plūsmā.

Virseņgeļa  Rafaela mācība sevi izpauž  pavisam vienkārši, bet iespējams daudziem arī sarežģīti , tā nostāda tevi tavas dzīves centrā, liekot novērtēt un ieraudzīt savas dzīves centru un tā plūsmas. Citiem tas var būt liels izaicinājums, jo viņi nav raduši ieraudzīt kopainu, no visām  gan labajām, gan  nosacīti sliktajām sevis daļām, novērtēt to kā labu un ielaist, pieņemt kā savas dzīves pamatu.

Piemēram,  ņemot pašu strīdīgāko  no jautājumiem, atkarību, kas, protams, mums visiem  rada diskomfortu  katrs mēs esam savās atkarības un ir muļķīgi noliegt to esamību, citiem tas ir pārmērīgs darbs, citiem pārslodzes, citiem smēķēšana un citas atkarības, principā  nav svarīgi kāda ir mūsu atkarība, bet drīzāk kādā punktā viņa mūs noliek, tā vienmēr liek mums uzdot jautājumu, izprast kāpēc mums tas ir vajadzīgs un kāpēc mēs vel esam tajā.
Tas kā virseņģelis Rafaels aicina mums apskatīt  šo atkarību jautājumu, ir kā  salīdzinot mūsu  vēlmes/mērķus  ar  ziedu sīpoliem, kuri  ir ilgu laiku gaidījuši pavasari, lai tos varētu iedēstīt un no tiem varētu izaugt skaisti ziedi, bet mēs pārāk esam pieķērušies pašai idejai par šo  ziedu sīpolu kultivēšanu un turēšanu, sargāšanu, tāpēc mēs iestrēgstam šajā  fāzē. Visums nemīl iestrēgšanu, tas  lai izvestu mūs no ši sastinguma dod mums jautājumus,  kas var izpausties arī kā atkarība.
Virseņgelis Rafaels aicina tajā brīdī kad jūs uzrunā atkarība uzdot sev jautājumu, kāda nepiepildīta mērķa dēļ es jūtos tik nelaimīgs, lai sevi šādi izaicinātu?
Rafaēla laimes mācība  paredz saprast un izprast  un izdziedināt kāpēc mēs  neļaujam iesēt savu mērķu sīpolus, ļaujot lai izaug skaisti un krāšņi ziedi. Viņš iemāca izprast un atlaist  savu  laimes trūkumu, ielaižot dabīgu iespēju  iekļauties savā pasaulē, nelaužot sevi, bet  dabīgi atlaižot to, kam šajā realitātē nav vietas.

Vairāk  uzzināt aicinu pievienojoties uz  Virseņģeļa Rafaēla laimes mācības semināru jau 20.Aprīlī pulksten 12:20  ( vairāk informācijas  www.smalkapasaule.lv  tel. 26364439  ilze.likuma@gmail.com )

ceturtdiena, 2013. gada 11. aprīlis

Iepriekšējās dzīves, inkarnācijas

 Gribējās padalīties ar sajutām, šodien uz  Eņģeļu sarunu konsultāciju ( tas ir konsultācijas veids, kad saņemu informāciju no cilvēka sargeņģeliem, atbildot uz viņa izvēlētajiem jautājumiem, doma tāda, ka tā informācija nāk tīra bez mana viedokļa utt.)   bija atnācis kāds cilvēks, ar kuru man ir bijušas kopējas inkarnācijas, vismaz viena tiešām, tāds prieks bija šo informāciju nočekot un atcerēties vienu no manām mīļākajām inkarnācijām, kas ir Amerika 20 gadi, interesanta bija ši inkarnacija, ja neskaita alkohola kontrabandu un cīņu, tā bija  interesanta pieredze,  stāstu to tāpēc, ka pastāv  uzskats, pareizāk sakot ilūzija, ka ir garīgas un mazāk garīgas  inkarnācijas, ka  vienās mēs esam labi, bet citās slikti.
Varu  100%  apgalvot ka tie ir vistīrākie meli un ilūzijas, jo tieši šī inkarnācija  man iemācīja daudz par gribu, par tās pielietošanu, par lauka izprašanu un pasaules veidošanu - tādu kādu vēlos, kad vēlos un kāpēc vēlos, tā bija garīga inkarnācija,  tāpat kā visas citas, ja uz viņām paskatās ārpus aizspriedumiem, citu cilvēku uzskatu sistēmām, ilūzijām kas mūsos ir viltīgi iedēstītas, kas gan arī ir pieredzes posms, laiks un plūsma, kas mums ir nepieciešams, lai mēs izmestu visas tās ilūzijas par sirdi un ego, par prātu un dievišķību,  lai atnāktu atpakaļ pie sevis, atvertu acis, saprastu, ka viss jau ir tagad, ka mēs esam gan dievi gan āksti, ka tam nav tik liela nozīme, kā mirklim kuru izdzīvojam kvalitatīvi, gūstot vajadzīgo pieredzi un ejam tālāk, pat ne dēļ procesa vai mērķa,  bet tāpēc ka tā vēlamies.
Protams,  no katras pieredzes veidojās lauks, kas ir kā sekas, bet šis lauks ir  pielietojams, jo viņs ir kā buferzona jaunajai pieredzei - tādā veselīgā ziņā, ka ši jaunā pieredze ko apgūstam šajā dzīvē  tiek pasargāta no neharmoniskas rezonanses.
Ja mēs  paliekam pliki - atmetam savas pieredzes, dēl ilūzijām par garīgumu tad mums ir gūti izdzīvot šo inkarnāciju un iegūt tās mācības kas mums ir jāiegūst, mēs tādā veidā sevi ieslēdzam ciklā , ko varētu nosaukt par "Garīgo ciešanu un atkārtošanās cikls" kur mēs  ciešam dēl tā ,ka varam un arī dēļ tā ka nevaram varēt tā ka vajadzētu šai dzīvei. Tas ir ļoti mokoši un grūti, tāpēc  varbūt nenoliegsim mūsu  veselīgo, nepieciešamo un harmonisko buferzonu - pieredzes, kas ir  veidojušas veselīgu bāzi, caur kuru  veidojās mūsu tagadnes pieredzes.



pirmdiena, 2013. gada 1. aprīlis

Laimes sajūta

Kā lai mistificētā laimes sajūta, kas mums visiem ir tik pazīstama, pārtop reālā materiālā, fiziskā  - konkrētā laimes sajūtā, kad varam sev pateikt, ka  jā, es šodien jūtos laimīgs jo...  liekot tur iekšā visu to, kāpēc mēs jūtamies laimīgi.
No vienas puses, ir svarīgi skaities plašāk, bez robežām , bez rāmjiem,  par to, kam un kur ir jānotiek lai mēs justos laimīgi, ok, tas ir apgūts, es to apzinos, bet visā šajā plašumā pienāk brīdis kad trūkst kā konkrēta,kad pietrūkst fokusa uz mazām , skaidrām, izprotamām laimes sajūtām, kas veicina vēlmju izgaismošanos.
Esmu par to domājusi, saprotot ka tīri cilvēcīgā līmenī  tas ir svarīgi, apzināties, kas mūs dara patiesi laimīgus, kā sevī atvērt šo laimes sajūtu.
Tomeŗ, kaut vismaz daļēji  cilvēcīgi, ieskatoties sevī ir jāierauga, jāsajūt, jāsaprot kas ir tas, kas mūs dara laimīgus, lai mes spētu  tieši apziņas līmenī veidot šo atpakaļejošo saiti, ķīmisko smadzeņu mehānismu - kas liek mums saprast-  ka tieši šāda darbība ielaiž mūsu dzīvēs laimes sajūtu.

Laimes sajūta var kļūt reāla, brīva, patiesa - tā var būt vienlīdz plaša un ari šaura, uz maziem, ikdienas sīkumiem, kas dara mūs laimīgus, palīdzot izbaudīt šo dzīvi, šo tagadni  šo variantu telpu kurā mēs atrodamies, jau šajā ķermenī.

Konkrētā- apzinātā  un mistificētā laimes sajūta spēlējās viena ar otru, kā kaķis ar peli, sajūta, kas ir nepieciešama un vajadzīga, vienlīdz abās versijās, kas nav nodalāma, izolējama, sajuta, kurai nav pareizuma vai nepareizuma - tā dzimst vēlmes, kas ir kā signāls mūsu augstākajam Es lai tas sniegtu atbalstu, lai šis vēlmes varētu realizēties. Mēs esam uz zemes, mūsu enerģija piepilda blīvas un mazāk blīvas saskarsmes - matērijas radīšanas formas, tā prasa lai mēs vēlētos, lai mēs gribētu, bet lai cik tas nebūtu dīvaini, tai ir nepieciešmas gan mazas vēlmes, gan lielas -  laimes sajūta, kas parāda, kā šis vēlmes var piepildīties.
Tāpēc padomāsim par laimi, par to kas ir mūsu laime, katrā dienā, kad to dzīvojam, kā saprast un iesacīties veidot saskarsmi ar laimi sevī.

šī sevī apzinātā laimes sajūta ir nepieciešama lai  pieņemtu , piefiksētu un iezemētu savā dzīvē tos notikumus, kas var sekmēt mūsu dzīvi uz zemes. Lai ari cik tas nebūtu neparasti,  tieši virseņģelis Rafaels mani iedvesmoja padomāt par šo laimes sajūtu, par to, kā mēs šeit uz zemes  neizmantojam iespējas, kas ir mūsu rokās, jo mēs nobīstamies vēlēties to ko vēlamies. Virseņgelis Rafaēls sevī nes zināšanas un izpratni, par laimes apzināšanos un iezemēšanu, tāpēc daudzi viņa enerģiju saista ar izdziedināšanos un atbrīvošanos, kaut ari, viņa darbības un izpausmes spektrs ir daudz plašāks.

Virseņgelis Rafaels liek arī atcerēties par to ka lai saņemtu šo atpakaļejošo plūsmu-  laimes sajūta, ir viena no atslēgām, kas palīdz savienot vēlmes un to realizāciju, liekot izprast savas patiesās vēlmes, jau brīvā, piemērotā veidā un plūsmā. Virsengelis Rafaēls  aicina  izjust praktiski, kā veidojās ši laimes sajūta, kā ir , kad tā piepilda visu savu radošo būtību un plūsmu, caur šo vingrinājumu.

Vingrinājums no Virseņgeļa Rafaēla Laimes skolas un mācibas

Aizver acis, vai arī atstāj tās atvērtas, tam nav nozīmes, ja vien tu apzinies, ka caur katru tavu apzināto būtības daļu iestājas pirmavota plūsma, tā ir kā skaidra sevis apzināšanās, kas savieno un izgaismo tevi visos tavas tagadnes līmeņos un plūsmās, ši skaistā apzināšanas liek tev pacelties uz savas apziņas tīrākajiem un patiesākajiem plāniem, sajūti ,kā tava apzina piepildās ar vizuļojošu tīru gaisu, šis gaiss nāk no tavas apzināšanās lauka, kas  savienots ar kosmisko uguni un zemes mieru.
Vizualizē, vai sajūti, apzinies, iztēlojies, kā šis gaiss piepilda tevi gluži kā gaisa balonu, tas liek tev izplesties un būt patiesā priekā un vieglumā. Šis gaisa balons - kas esi tu piepildīts ar visuma  plūsmu, ceļas arvien augstā un augstāk, līdz nonāk  sevis apzināšanās plūsmā.
šajā mirklī  piedod krāsu šim gaisa balonam, izsakot nodomu :"Es atjauju sava pirmavota spēka, izgaismot manas patiesās vēlmes, vajadzības un plūsmas, tā kā man tas ir nepieciešams un harmoniski, lai es varu pieņemt savu patieso laimes sajūtu, savu patieso izpratni un spēju veidot saiknes caur laimes un pateicības plūsmu, tieši priekš sevis, atlaižot nelaimes ilūziju un plūsmu, tā vietā aktivējot laimes harmonizējošo spēku."
Vizualizē vai sajūti, kāda ir šī gaisa balona krāsa, kāda ir tavas laimes krāsa un ļauj šim balonam uzsprāgt jaunajā apzināšanas līmenī, piepildot ar šo laimes krāsu visu to lauku, kurā tu atrodies.
Turpini elpot  un izsaki nodomu "Es dodu atļauju lai ši mana laime kļūst man apzināta, izplešoties un ielīstot tajā manas dzīves un apzināšanas līmenī, kurā es esmu šobrīd, šajā mirklī, šajā patiesā tagadnē, palīdzot izbaudīt katru esības brīdi, katru mirkli, esot savā laimes plūsmā"
Šajā apzināšanas līmenī, tu vari ieraudzīt savu laimes plūsmu - tā ir izpausta, tāpēc sajūti un ieraugi, kāda ir laimes plūsma tieši šim mirkli un cieši ieskauj to savā tagadne un realitātē, izsakot nodomu :"Es dodu atļauju sev,  pieņemt savu patieso laimes plūsmu tieši prieks ši mirkļa, priekš šis tagadnes, jau apzināta un izpaustā plūsmā, formā un iespējā, es pieļauju lai mana laimes sajūta ir piemērota  katram manas laimes mirklim, katrā manā mainīgā tagadnes mirklī, es ļauju lai tā var mainīties, tad, kad es mainos,  ļaujot man izdzīvot un izjust laimi, par katru savas dzīves mirkli, gan apzināti, gan neapzināti."
Vizualizē kā esi ieskāvis savu patieso laimes sajūtu, kā jūs esat vienoti, šī vienotā plūsma ir elastīga un mainīga, tā ļauj laimes sajūtai un apziņai mainīties, tieši tā kā tev tas ir nepieciešams, šī laimes sajūta saplūst ari ar tavu fizisko un materiālo dzīvi, pasauli, izpausmi, tāpēc fiziski pieliec plaukstas pie sava ķermeņa, apskaujot šo laimes enerģiju jau iezemētā, fiziskā veidā, tavā dzīvē un realitātē.
Esi laimīgs un atgriezies pilnībā tagadnē un ķermenī!

Man šīs vingrinājums, ko saņemu no Virseņgeļa Rafaēla lika saprast kas ir laimes sajūta šim mirklim, palīdzot savienot mistificēto laimes apzināšanos, ar  katra mirkļa laimes plūsmas apzināšanos.

Virseņgeļa Rafaēla laimes mācības nodarbība būs 20.Aprīlī! vairāk interesēties pie manis ilze.likuma@gmail.com

piektdiena, 2013. gada 1. marts

Esi tas, kas esi, dari to kas vislabāk patīk!

Ir pagājis kāds laiks, patiesībā jau ļoti ilgs laiks, ka neesmu par neko runājusi, patiesībā šis laiks bija vajadzīgs lai man būtu par ko runāt, rakstīt un domāt. Ir notikušas pārmaiņas, tās visi un ikviens jūt savā dzīvē, ja ir izvēlējies just un būt par to, kas tu patiesībā esi, jau tagad, savā  realitāte, savā plūsmā, savā frekvencē un sadarbības līmenī kuru tu izpēti un kuru izpēta tie tavi sadarbības partneri, cilvēki, kuri ir uz viena viļņa ar tevi un tavu izpausmes skatījumu, plūsmu.
Katram no mums ir nepieciešams noķert savu patieso izpausmes plūsmu, kaut mazliet, aizķerot to aiz astes,  pētot - ieraugot ka šajā izpausmes  līmenī ir vel citi cilvēki, kuri tieši tāpat ka tu pēti un mēģini saprast, kā tālāk rīkoties, kā virzīties, tieši tāpēc ir svarīgi un manuprāt nepieciešams atrast līdzīgi domājošos, cilvēku grupu ar kuru ir patīkami  piemēroti un harmoniski pavadīt savu izaugsmes ceļu un plūsmu, kas ir dabīga un piemērota, draudzīga un patiesa. Tas atbalstīs un dos spēku pārvarēt karmiskas un sadzīviski - karmiskas nepatikšanas un kreņķus, kā ari dos iedvesmu rīkoties, virzīties tālāk.
Šādu grupu es esmu izveidojusi Tērbatas 5 -10 Fonda"Smalkā pasaule"  radošajās telpās, kur katru pirmdienu un ceturdienu mēs savācamies lai strādātu ar sevi,  izietu tās meditācijas- nodarbības ko es vadu, bet galvenokārt arī tāpēc, lai veidotu patiesu un īstu komunikāciju, starp cilvēkiem, kas nebaidās un neizpilda garīguma dogmas, jo lieliski apzinās, ka garīgs cilvēks ir patiess, dzīvs, brīvs un ar patiesam emocijām, jūtām apveltīts cilvēks, kas nebaidās šīs jūtas paust, jo izprot, ka arī jūtu izpauzšana dod rezonansi ar pasauli, palīdzot otram ieraudzīt tās svarīgās lietas, kas ir patiesi nepieciešamas un aktuālas.
Es patiesi priecājos, ka tie, kas atrod ceļu uz "Smalkās pasaules" radošajiem meditāciju - nodarbību vakariem kļūst atvērtāki un brīvāki, saskarsmē ar sevi un pasauli, izprotot, ka garīgums ir katra sirdīs, dvēselē un  rīcībā - kā mēs izpaužamies  mazajās, ikdienišķajās lietās, tas ir patiess un spilgts izgaismojot savu dzīvi tas liek mums visiem būt patiesākiem, radīt patiesāku un harmoniskāku rezonanses lauku savā realitātē, izprotot  mijiedarbības, plūsmas, kas ar mums norisinās.
Aicinu arī jūs atrast savu atbalsta vietu, grupu, domubiedru grupu, jūs esat mīli gaidīti ari pie mums uz nodarbībām, bet ja sirds uzrunā kur citur - ejiet tur, jo pats svarīgākais ir sajust, sadzirdēt savas Dvēseles impulsus, kas mūs aizved tieši uz to pieredzi, atbalstu kur mums ir šobrīd  jābūt. Bet arī  nevajag badīties un domāt, ka  neesam pietiekami labi, vai izglītoti vai zinoši lai būtu tur, kur vēlamies but ( bieži vien esmu to dzirdējusi cilvēkos, jo viņos vel ir ilūzija, ka viņi nevar mainīt savu realitāti paši caur meditācijām vai afirmācijām, kas protams ir ilūzija, jo to var katrs, kas vien to vēlas un galvenais arī  dara), jo tā tas nav, ja reiz  ir radies šāds impulss tad arī tam ir sava nozīme un nepieciešamība, katrs impulss  izstarojas un tam ir pamats.
Ir vēlme iedrošināt citus uz aktīvāku rīcību,  lai  viss tas labais, kas ir sapņu līmenī, beidzot tiek realizēts arī šeit uz zemes, jo tāds ir mūsu zemes uzdevums, iziet pieredzes, izdzīvot mūsu  mērķus kaislīgi, dzirkstoši un viegli!
šajā laikā,ka jau minēju, ari es daudz ko pārdomāju, esmu nonākusi pie secinājuma, ka beidzot varu mazliet klasificēt to ar ko nodarbojos, kas ir tas mans darbs,  mans sirds impulss un mīlestība, ko izpaužu caur savu darbu, tā ir Garīgā iedvesmošana, caur gaišredzības, gaišzinības instrumentu praktisku pielietošanu, caur smalko saskarsmi ar eņģeliem, augstāko Es, lai iemācītu kā izdziedināt, līdzsvarot un harmonizēt savu dzīvi, bet dzīvi kopumā, kas  izpausta fiziskā plānā, iemācot radīt savas dzīves pašizdziedināšanos.
Ilgi šis formulējums man nāca, jo īsti dziedināšana tāda pirmatnēja izpausmē mani jau sen neinteresēja, bet vēlme palīdzet, informēt un darīt to ko es vislabāk māku-veidot smalko saskarsmi, ekstrasensorika un māka konsultēt cilvēkus, viņu sarežģītajos jautājumos  tomēr manī palika, tā nu pamazām un gada gaitā veidojās šī sajūta,  kas beidzot ir uzplaukusi, pamazām un vienmērīgi, kopā ar jaukajiem "Individuālā saruna ar eņģeļiem " pasākumiem,  kas ir manas sirds lolojums, jo tieši šī patstāvīgā saskarsme ar eņģeliem un augstāko Es, man ir parādījusi, kas man vislabāk padodas un arī vislabāk patik, vismaz šajā mana dzīves posmā.

Novēlu arī sev un savā dzīvē atrast visu to, kas patiesi patīk, ieiet tajā un īstenot savas ieceres, tāpēc ka tas ir visdabiskākais un labākais ko darīt, jo tu tā velies un sajūti, ka tev to vajag!

Ar mīlestību
Ilze



piektdiena, 2013. gada 11. janvāris

Dāvana un dāvinātājs

Ilgi te neesmu neko rakstījusi, bet tas tikai tāpēc, ka nebija īsti laika, ritms un plūsma ir paātrinājusies  tas liek arī aktīvāk rīkoties, ka arī,  aktīva atpūta - neko nedarot, ir brīžiem lielākā atrumā nekā darīšanas mirkli, bet ne par to šoreiz, jo katram šogad izpaudās tas, ko viņš ir radījis un vēlējies - īpaši izgaismojot to, ko viņš ir vēlējies, pat ja tā ir bijusi zemapziņas vēlme.
Nesen nosvinot  savu dzimšanas dienu, es saņemu paris konvertiņus  dāvanā  un nopriecājos, jo tieši gribēju  sen nopirkt kādu smaržu, kas man īpaši iet pie sirds, bet ir nesamērīgi dārga, tā nu  es priecīgi pasūtot ļavos prieka un gaidīšanas plūsmai. Šodien atnāca zina no DHL ka jābrauc atmuitot - hmm, nodomāju, jo  parasti, mana karma sakārto visu harmoniskāk, bet lai cik tas nebūtu dīvaini, šajā  dienā es īpaši jutu, ka tas, kas saistās ar šo  dāvanu  - nav mana karma, nav manas situācijas un visas tās bremzes, kas gaidījās  ceļā,  sākot ar pieturas sajaukšanu ( kā rezultātā man tika ziemīga pastaiga ) kā ari  ilgo gaidīšanu, kuru pārtrauca tikai  afirmacija manā prātā - kur uzrunāju Latvijas valsts muitas egregoru un logosu, kā rezultāta viens no darbiniekiem atmodās un pēkšņi mani pieņema (  secināju ka muitā ir īsta zen gaisotne- visi vienaldzīgiem- ta meditatīviem skatieniem klīst pa telpu, izvairoties no lodziņu zonas, tad kāds atmostas un pieņem kādu cilvēku, bet tad atkal "ieiet sevī" un klīšana turpinās, atvainojos, protams,  varbūt pie vainas ir piektdienas diena un vakara puse!)  protams,  visu samaksājot un izdarot,  laiks kad varēja kājam aiziet līdz DHL  un paku izņemt bija pagājis ( labi ,ka tā, jo brist  pa kupenām un maldīties pa tumsu laikam nav prāta darbs) katrā šajā procesa daļā es jutu spēcīgi  svešu karmu - svešus notikumus, svešus  karmas spēlētājus un salīdzinot visas "veiksmes"  un arī atbalsta punktus,  tie līdzinājās to personu dzīves plūsmai. Tad es aizdomājos, ka dāvanas tiešām  nav tikai dāvanas,  jo ceļš kā pie viņām tiek ietver paša dāvainātaja karmu un uztveri, plūsmu un iespējas, tas ir kā savdabīgs atspulgs, ko mēs pieņemam  kā papildus pieredzi, šajā sakarā aizdomājos, ka mirklī kad notiek dāvināšana mes šo saikni noslēdzam, ja vien  nepiesaistam konkrēto lietu,  ko sajā gadījumā par naudu nopērku es  - pie tiem cilvēkiem, kas to dāvināja.
Katrā ziņā dāvanu jautājums nav tik vienkāršs kā izskatījās sākumā.
Un nepārprotiet, es nedomāju  ka šie cilvēki ir slikti vai kaut ko negatīvu man vēloši, vienkārši  savas lietas ir saprotamas, risināmas un viņas notiek dabiski ( savs sliktums nespiež) katrā gadojumā, man tas deva iespēju aizdomāties, kā šī enerģijas un spoguļošanas pieredze norit.