piektdiena, 2013. gada 5. jūlijs

Mijiedarbības un visums

Par mijiedarbībām kas notiek mums visapkārt.


Es šodien aizdomājos par katra individuālas realitātes piepildi un atbildi uz lūgšanām ( afirmacijām, līgumiem) . Visums ir daudzveidīgs, tā galvenā vēlme ir virzīt savu evolūciju un viņa skatījums  ir brīvs no cilvēciskā līmeņa izpratnes emocijām, vērtējumiem par to, kas ir  gana labs, bet kas nav tik labs lai to piepildītu.  Tā kustība ir virzīta uz vienu lielu un bezgalīgu mērķi  - attīstība, savu bezgalīgo variantu izzināšana un izpratne. Tāpēc katrs no mūsu lūgumiem, aicinājumiem  tiek uztverts kā vel viena iespēja visumam iegūt jaunu pieredzi, radīt jaunu variāciju par sevi.
Ja mēs varam iedomāties  visumu kā  bezgalīgu variāciju sfēru, kuras evolūcija ir izpelšanās gan uz iekšu, gan uz āru , caur katru musu izteikto domu, vārdu, sajūtu, tas rada jaunu bezgalīgu realitāti, kas jau automātiski pievelk citas realitātes veidojot kombinācijas un kombināciju varbūtības  gan šajā laika līnijā kur mēs esam, gan paralēlajās alternatīvajās laika līnijās,  tā tiek formēta realitāte no katras mūsu darbības, šis ari izskaidro jau visur dzirdēto "visumam visas pieredzes ir labas"  un tā tas patiesi ir, jo ir tikai kairinājumi  kas izsauc mijiedarbību, bet tas, vai tie piepildās tā, kā mēs to vēlamies ir atkarīgs no mūsu pašu  izvēlētajiem NOSACĪJUMIEM, nosacījumi ir kā pieturas punkti šajā vēlmju - vajadzību- radīšanas karuselī, kas liek visumam mūs atbalstīt tā, kā mēs to vēlamies.
Nosacījumi ir interesanti ar to, ka pat ja mēs apzināti neizvēlamies sistēmu, izvēli, vēlmi,  bet mēs atrodamies kādu nosacījumu ietekmē - kas piemēram ir sabiedrības nosacijumu ietekmē, vecāku nosacījumu ietekmē, tas liek visumam piepildīt šos nosacījumus, pat ja tie neatbilst mūsu pašu izvelētajām vēlmēm  tāpēc rodās sajūta, ka  visums  mums nedod to, kas mums ir vajadzīgs, jo mēs vel esam citu nosacījumu ietekmē, tikai tad, kad mēs paziņojam visumam savus nosacījumus, pārrakstot tos uz tādiem, kādi ir harmoniski un lietojami tieši mums, mūsu evolūcijai, mēs sākām dzīvot savas dzīves.
Mūs ietekmē arī sistēmu nosacījumi, kurās mēs atrodamies, kuras mūsos iestarojās no iepriekšējām dzīvēm, kā ari, mūsu zemapziņā ieliktie nosacījumu mehānismi, kurus esam radījuši lai izietu šādu vai citu pieredzi, tā skatoties uz visu šo kopainu ir jāstrādā sistemātiski un pakāpeniski, lai ieietu tādos nosacījumos, kādi mums ir piemēroti tieši šai pieredzei, kura mums ir jāiziet, tāpēc gribu teikt, ka nevajag vainot visumu par to ka viņš neuzklausa, vai nesanāk, jo ta nav.
Nosacījumi ir cieši saistīti ar mūsu emocijām,  tie piedod tiem spēku un frekvenci, kas palīdz  pievilkt vai  nepievilkt to ko vēlamies no visuma, bet visumam savukārt kuram nav vērtējuma par labs vai slikts, jebkura mūsu spēcīgā emocija ir kā radīšanas impulss.
Principā tā ir tikai maza mazmazītiņa daļiņa no mehānisma, kas ir radīšana, tieši tāpēc es savās nodarbībās pakāpeniski un harmoniski "mizoju"  katru no šim daļām un vel citiem aspektiem, tādiem kā zemapziņa,  jūtas, karmiskie līmeņi,  caur to pakāpeniski ļaujot katram savā tempā kļūt par savas dzīves meistariem. Mana realitātes uztvere ir tāda, ka es apzinos, ka katra mijiedarbība ir harmoniska, tāpēc es sniedzu informāciju kā katram  izmantojot savas kvalitātes un meistarības ( bez iedalījuma labās vai sliktās meistarībās) . Tā harmoniski var izmantot savas meistarības, lai radītu savu realitāti, pat ja tā ir kāda no nosacīti nepieņemamām meistaribām, tāda kā  iztapības/ kalpības meistarībām, kas var būt labs pamats, ja vien māki ar to sadarboties un ļaut lai tā balsta tavu realitāti ( protams, ja tā ir tava jau apgūtā meistarība) šiem cilvēkiem parasti atrodas apkart tādi cilvēki, ar kuriem ir viegli komunicēt, jo spēja pielāgoties ir viņu meistarības sekas. Katram no mums ir daudz un dažādas meistarības un izmantojot to potenciālu tu vari iemantot savas izvēles sekas- iegūstot vērtīgu atbalsta pamatu, starp citu  arī meistarība ir kā nosacījums visumam, kurš ir jāpiepilda, tāpēc ir tādi cilvēki kuriem "viss jau ir dots no dabas" viņi vienkārši ir apguvuši šo meistarību citās dzīvēs ( nemaldināsim sevi par "kaut kā atnākšanu no gaisa"). Es uzskatu ka galvenais ir radit izpratni par mijiedarbībām jo tad katrs kurš saprot pamata mijiedarbības var veidot savu dzīvi patstāvīgi, jo dzīve notiek  un ir uz tam balstīta, faktiski, mēs iemacamies tikai tās piefiksēt. Nākamais solis jau ir patstāvīga savas realitātes radīšana., bet tas jau ir cita tēma  un par to vel kadu citu reizi.


Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru