otrdiena, 2013. gada 26. novembris

Aiziešanas ceļš

Aiziešanas ceļš

 Katra sākums un beigas ir vienotas, caur jūtu rezonansi, ko tas atstāj mums  palicējiem.


Šajā laikā mēs  esam saskārušies ar  diezgan atklātu, mums visiem redzamu, tāpēc daudziem sāpīgu – cilvēku aiziešanu  un nomiršanu, tas mūsos ir radījis iespēju padarīt redzamu savu attieksmi pret nāvi un aiziešanu kopumā, tas ir radījis platformu, lai mēs saprastu, kā mēs reaģējam uz nāvi, kādas ir mūsu sajūtas, domas- kas ir mūsu zemapziņā un sirdī.
Katrs mēs kā Dvēsele vienlīdz rūpīgi izvēlamies gan savu atnākšanas ceļu – veidu, laiku, formu, kā un kur mēs varam piedzimt, lai mūsu dzīves ceļš izvērstos un ieietu tieši tādā izpausmes formā, kas atbilst mūsu izvēlētajai dzīves virzībai. Savai dzimšanai mēs izstrādājam vairākus variantus, izvēloties to iespēju laukā. Iespēju lauku var vizualizēt kā milzīgu ātrgaitas ceļu un trasi, kur vairākos virzienos traucās iespējas, scenāriji , izvēles ar dažādām niansēm, iezīmēm, kombinācijām un unikalitātēm, bet mēs kā dvēsele izvēlamies kādā unikalitātes spektrā mēs esam un būsim priekš šīs konkrētās dzīves, caur to, ieņemot šajā ātrgaitas šosejās vairākus ceļus- vairākus risinājumus. Caur to mēs pirms dzimšanas izvēlamies savu virzību, tad kad ir izvēlēta šī virzība  pie mums nāk  sadarbības partneri- citas dvēseles, kuras labprāt uzņemtos mūsu vecāku lomu, arī šeit katra nianse ir no svara, gan to dvēseļu dzīves ceļš, gan viņu tās inkarnācijas traumas, pat atrašanās vieta, laiks, kad viņi vēlās ieņemt un radīt bērnu, visas šīs un vairākas , tūkstošiem nianses tiek saskaņotas, gan ņemot vērā to, ka ir dvēseļu grupas, kas mums ir kā radniecīgas un atbalstošas, ar kurām mums ir biežākas pieredžu formas, no kurām arī mēs visbiežāk izvēlamies savus vecākus. Protams, ir vel daudzas nianses, kā  personīgais šai inkarnācijai veidotais spogulis- īpašību kopums, kam ir jāsakrīt tā, lai caur šo dzimšanas faktu cilvēks caur saviem vecākiem var gūt to talantu-īpašību- ierobežojumu kopumu, kas darbojās, kā starta komplekts šajā realitātē.
Tā mēs izvēlamies un saskaņojot nianses piedzimstam,  es to stāstu tikai tāpēc, lai mēs varētu izprast visu dzimšanas un aiziešanas patiesi dziļo un daudzu faktoru vienoto dabu, izprotot, ka nekas nenotiek tāpat vien, ka nav ārējs labums, vai ļaunums – ir tikai dvēseles izvēle, kas ir balstīta uz tūkstošiem, pat miljoniem svarīgu pieturas punktu, katra unikālajā evolūcijā, plūsmā.
Aiziešanas, jeb nomiršanas ceļš,  posms, kas sagatavo pārejai uz smalkajiem plāniem tiek izvēlēts tikpat nopietni, jau sākot ar to, ka tiek izvēlēti dažādi veidi, kā to varētu izdarīt, jau pirms dzimšanas, caur to izprotot, ka dzīves ceļa laikā var būt dažādi pavērsieni, kas var izmanīt veidu kā nomirt, bet parasti tie ir mazās un mums( mūsu cilvēcīgā izpratnē, bet ne kosmiskā) varbūt pat nepārnāk nozīmīgās niansēs, bet kuras ir ļoti svarīgas  tieši dvēseliskajā līmenī – sakot ar cilvēkiem, kas būs apkārt, tiem kuri palīdzēs vai neļaus šim faktam notikt utt.. Tiek izveidoti vairāki ceļi, vairākas iespējas, kas gluži kā piedzimstot sevī ietver vispiemērotāko veidu, kā iziet šo pieredzi, kāda būs rezonanse no tā, ko tā nesīs gan tuvākā lokā, gan tālākā sabiedrības lokā, jo katra dzimšana un aiziešana ienes lielu unikalitāti sabiedrībā kopumā, caur to rezonansi, ko tā rada individuāli katrā cilvēkā, kas ir saistīts ar to.
Mēs bieži  vien nāvi uztveram fatāli un iznīcinoši, jo mūsu Es  traumējās no sajūtas, ka ir process, kuru mēs nevaram ietekmēt, izlabot vai atturēt, bet dziļi sirdī mēs cienām šo procesu, jo apzināmies, ka mēs visi reiz aiziesim, zinot, ka paši izvēlamies caur  kādu ceļu aiziet, zinot, cik tas ir svarīgi gan mums pašiem, gan palicējiem – no kosmiskā viedokļa, bet skumstam no cilvēcīgā, jo apzināmies, kādu Es traumu rada šis notikums citu dzīvēs.
Dažas dvēseles izvēlās nomirt tā, lai tiem nav klāt cilvēki, cilvēku uzmanība, parasti šim dvēselēm apkārt dzīvē ir bijuši cilvēki, kas izprot nāvi, vai kuru pieredzēs nav iekšēja pieprasījuma grūt traumu no tuvinieka nomiršanas. Ir jāsaprot, ka katra mūsu traumatiskā reakcija uz kaut ko, tai skaitā uz nāvi ir kā pieprasījums visumam lai to izdziedinātu un viens no variantiem, to ir izdziedināt caur sev tuva cilvēka nāvi,  pieņemot, izprotot un palaižot to, bet nepārprotiet mani, šie cilvēki, kuri izvēlas nomirt, neatkarīgi no tā, vai tuvinieki ir blakus vai nav, tie vienalga nomirst, tāpēc cilvēku vēlme noturēt to, kam jāaiziet ir faktiski neiespējami realizējama, ja vien, šai dvēselei nav jāapgūst pieredze, kad viņai ir jāattur no nāves kāds cilvēks ( šādas sadarbības formas bieži vien ir  ārstiem, u.c. glābējiem, tiem, kuriem ir tāds dzīves ceļš).
Uzmanība, kura tiek pievērsta vai nepievērsta nāves gadījumam ir atkarīga no pašas dvēseles izvēles, citu dvēseļu pieprasījumus un ari to atbalstu, rezonansi, kas viņiem caur šo aiziešanu ir jārada tuvākā un tālākā paziņu, sabiedrības lokā. Vienmēr ir rezonanse,  caur šo notikumu, kas var būt plašāka un dziļāka nekā mēs to savā Esībā šobrīd varam apzināties.
Arī izvēloties aiziešanu dvēsele ņem vērā citu dvēseļu iekšējos pieprasījumus, daudzviet, caur nomiršanas faktu tiek attīrīta un atbrīvota tādā enerģija, ierobežojumi un slāpējumi, ka jūs pat nevarat iedomāties, cik mums visiem ir jābūt pateicīgiem tam, ka šīs dvēseles izvēlās tieši šādu ceļu, attīrot ar savu aiziešanu ļoti daudz ko svarīgu, kas tālāk darbosies kā platformām, kam jaunam. Es nesaku, ka mums nav jāsēro par tuvo aiziešanu, bet es saku, ka mūsu izpratne var vecināt šo sēru dabīgu izdziedināšanos. Daudzu traumatiskās pieredzes, pat ne šīs inkarnācijas, bet citu, bieži vien izsauc situācijas, ka ari šajā dzīvē, tie traumējas no  nāves un nomiršanas bailēm, tāpēc ir svarīgi radīt izpratni par nāvi un aiziešanu, lai šīs traumas neievilktu mūs tur, kur mums nemaz nav jābūt.

Ir jāsaprot, ka cilvēks pēc nāves pakāpeniski pāriet uz smalkajiem plāniem, viņš veselīgā veidā iziet savas dzīves rezumē, tāpat, kā tad, kad viņš gūst iespēju palīdzēt tuviniekiem, viņš to īsteno. Aizgājušie neizjūt sāpes, ciešanas, vai smagumu, jo nāve ir dziļi izplānots process, kur itin visiem un visam ir sava atvēlētā loma un atbalsts. Ir svarīgi  palikušiem piedot sev un ļaut lai aizgājēji viegli spēj aiziet uz smalkajiem plāniem, jo ātrāk viņi to izdarīs jo vieglāk viņi spēs palīdzēt tiem, kas palikuši. Ir jāsaprot, ka caur to jūs neesat vieni, neviens jūs nepamet, bet mīlestība, kas ir bijusi jūsu starpā paliek un caur šo mīlestību jums vienmēr būs atbalsts.

Svarīgākais no impulsiem, ko vēlējos jums pavēstīt ar šo rakstu ir tās, ka lai harmoniskāk reaģētu uz nāvi un aiziešanu mums ir jāpārskata savs skatījums uz to, jādziedina tās traumas, kas mums ir uz šo konkrēto faktu, radot izpratni par nāvi un aiziešanu, pāreju uz smalkajiem plāniem, izprotot, ka nāve nav iznīcība, bet tā ir pāreja.

Šeit ir pāris domas afirmācijai, lai pārskatītu savu attieksmi pret aiziešanu un tā procesu

"Es jau tagad atļauju sev radīt piemērotu, veselīgu, harmonisku izpratni par nāvi un aiziešanu.
Es jau tagad atbrīvoju savu iekšējo un ārējo plūsmu, savas emocijas, domas, sajūtas no traumām, bailēm, kas traucē man saprast nāvi un aiziešanu, man veselīgā veidā.
Es jau tagad pieņemu, ka mani tuvie un mīļie cilvēki, arī pēc aiziešanas mani atbalsta tādā līmenī, kā man tas ir harmoniski un piemēroti.
Es jau tagad dziedinu, atbrīvoju un līdzsvaroju savu iekšējo un ārējo lauku, atbrīvojot no sevis tās traumas, pieprasījumus, kas manā dzīvē var piesaistīt traumatiskas aiziešanas situācijas.
Es jau tagad atļauju, ka mans sargeņģelis un augstākais Es sniedz man atbalstu, lai dziedinātu tās traumas, kas piesaista manā dzīvē traumatiskus pārdzīvojumus caur citu aiziešanu un nomiršanu.
Es ļauju lai man tiktu radīta man veselīga reakcija uz nāvi un aiziešanu, man pieņemamā formā, caur manu sargeņģeļi.
Es jau tagad pieņemu, ka mana izpratne, emocijas, domas, jūtas un zemapziņa tiek dziedināta, radot man veselīgu izpratni un saņemot veselīgu atbalstu no smalkajiem plāniem, sargeņģeļiem un sev tuvām dvēselēm, man patiesi piemērotā veidā un plūsmā."


Lai mums visiem viegli un brīvi savā sirdi un apziņā!
Ilze Līkuma


Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru