piektdiena, 2013. gada 5. jūlijs

Kāda ir Tava meistarība, kas ir Tavs darbs?

Bieži vien saskaros ar cilvēku zemo pašvērtējumu, īpaši tajos brīžos, kad viņi vēlās uzsākt savu biznesu, savu nodarbi vai vienkārši velās darīt to, kas patiesi patīk, tad es saskaros ar jautājumiem tādiem kā "Bet tāda darba profesijas, nodarbošanās darītāju ir tik daudz ""Ko tad es varu ieviest "  "Vai kāds klausīsies manas inovācijas" un citus līdzīgas domas, sajūtas.
 Šīs zemais pašnovērtējums, neticība sev, viņus atdala no saviem patiesajiem mērķiem, savām patiesajām iespējam un meistarībām, uzliekot ierobežojumu- nosacījumu , ka mēs to nevaram un visums  mums piepilda šo mūsu nevarēšanu. Mēs katrs varam un drīkstam izpausties savā meistarībā - tikai mums ir jāsaprot, ka mums patiešām ir jāizpaužas savā meistaribā un varēšanā, jo vairāk mēs ieklausīsimies tajās metodēs, unikalitātē  ko mums pasaka priekšā Dvēsele, jo skaidrāk  mēs spēsim saprast kas ir mūsu un kā mēs varam sasniegt to, ko esam izvēlējušies.
Ir svarīgi apzināties, ka katram ir savs talants, kurš ir jāatver un jāpieņem, caur to dziedinot neticību sev un zemo pašvērtējumu - dabiskā rīcības veidā.
Tomēr ir daži knifiņi...
Mums katram ir savs talants,  savas meistarības, bieži vien mēs varam šis savas meistarības neizprast, vai pat sajaukt ar citu cilvēku, mācību meistarībām, kā rezultātā,  mēs sākam darīt to, kas mums īsti  nesanāk, vai ari sākam kopēt kāda cita cilvēka meistarību, sūtību un iespējas, tādos brīžos mums tiek sniegts atbalsts, bet  ne pilnībā, jo mēs neesam savā plūsmā, bet gan kopējam cita informaciju, meistarību, varēšanu.
Protams, gadās arī tādi varianti, ka cilvēks  nevēlās izpaust savu unikalitāti šajā profesijā, nodarbē, bet gan ir izvēlējies tikai un vienīgi to peļņu( kas nav nosodāmi, ka jebkas uz zemes) ko var sniegt šī profesija vai nodarbe- caur to  viņš melo sev, tāpēc ārējā un iekšējā rezonanse nesaskan un cilvēkam, viņu nodoms neīstenojās, vai arī, piemēram tas nav pilnībā savienojams ar viņu meistaribām, ko viņš ir apguvis, kas savukārt arī traucē piepildīt izvēlēto mērķi.
Pirmajā variantā es aicinātu būt godīgām pret sevi un visumu un tā arī visumam nodefinēt :"es vēlos tādu darbu, profesiju, kur es varu gūt labu peļņu un kas man rada prieku , harmoniju utt. ( katrs jau liek iekšā to, kas viņam ir aktuālāks)" caur to tu visumam sūtīsi patiesus impulsus un viņš  tev varēs palīdzēt un piepildīt tos, atceries, ka jebkura vēlme ir laba un pareiza, ka nav nevienu nepareiza vēlme - tā patiešām ir vel viena visuma pieredze, kuru viņš labprāt caur tevi var izpaust.
Otrajā variantā es aicinātu sev uzdot jautājumu - kāpēc es vēlos šo profesiju? Ko tā man sniegs? Kāda iemesla dēļ es vēlos tieši šādi nevis savādāk? utt.. bieži vien cilvēki izvēlās profesijas dēl satraumēta ego, mēģinot pašapliecināties caur to meistarību, caur kuru kāds cits viņu ir īpaši traumējis, piemērām, kautrīgi cilvēki  mēģina ieiet meistarībā kur viņiem ir jābūt brīviem no šīs kautrības, utt.  arī šajā gadījumā  kad tu izanalizēsi sevi un sapratīsi, kas ir tas, kāpēc tu to velies, varēsi visumam virzīt konkrētus impulsus. Jo pastāv iespēja, ka daudzi ņem  sev nepiemērotas pieredzes lai kompensētu mazvērtību, vai bailes, nedrošību, tāpēc negūst gandarījumu par savu izvēlēto darbu un nodarbošanos.
Protams, ir tāda īpaša cilvēku grupa, kas nespēj gūt kaislību nevienā no profesijām, tāpēc tie lēkā no vienas uz otru, bet arī šeit ir jāmeklē iemesls, nevis jālēkā no vienas profesijas otrā, jo kaislības zudumam ir daudz un dažādi iemesli, bieži vien enerģētiski un zemapziņā iespiesti.
Varianti ir ļoti daudz,  tieši tāpēc katrs no tiem ir unikāls, bet pamatā vienojošais ir tas, ka katram no mums ir iespēja izvēlēties kādu meistarību mēs izmantosim, lai piepildītu savas vēlmes,  tai skaitā arī darbu un nodarbošanos, svarīgākais ir but patiesiem pret sevi - tad izvēlētais vienmēr harmoniski un piemēroti nesīs augļus, tieši tādus, kādus esi pasūtījis visumam!
Tāpēc es novēlu katram uzdrīkstēties, izgaršot un izprast savas vēlmes un meistarības!

Mijiedarbības un visums

Par mijiedarbībām kas notiek mums visapkārt.


Es šodien aizdomājos par katra individuālas realitātes piepildi un atbildi uz lūgšanām ( afirmacijām, līgumiem) . Visums ir daudzveidīgs, tā galvenā vēlme ir virzīt savu evolūciju un viņa skatījums  ir brīvs no cilvēciskā līmeņa izpratnes emocijām, vērtējumiem par to, kas ir  gana labs, bet kas nav tik labs lai to piepildītu.  Tā kustība ir virzīta uz vienu lielu un bezgalīgu mērķi  - attīstība, savu bezgalīgo variantu izzināšana un izpratne. Tāpēc katrs no mūsu lūgumiem, aicinājumiem  tiek uztverts kā vel viena iespēja visumam iegūt jaunu pieredzi, radīt jaunu variāciju par sevi.
Ja mēs varam iedomāties  visumu kā  bezgalīgu variāciju sfēru, kuras evolūcija ir izpelšanās gan uz iekšu, gan uz āru , caur katru musu izteikto domu, vārdu, sajūtu, tas rada jaunu bezgalīgu realitāti, kas jau automātiski pievelk citas realitātes veidojot kombinācijas un kombināciju varbūtības  gan šajā laika līnijā kur mēs esam, gan paralēlajās alternatīvajās laika līnijās,  tā tiek formēta realitāte no katras mūsu darbības, šis ari izskaidro jau visur dzirdēto "visumam visas pieredzes ir labas"  un tā tas patiesi ir, jo ir tikai kairinājumi  kas izsauc mijiedarbību, bet tas, vai tie piepildās tā, kā mēs to vēlamies ir atkarīgs no mūsu pašu  izvēlētajiem NOSACĪJUMIEM, nosacījumi ir kā pieturas punkti šajā vēlmju - vajadzību- radīšanas karuselī, kas liek visumam mūs atbalstīt tā, kā mēs to vēlamies.
Nosacījumi ir interesanti ar to, ka pat ja mēs apzināti neizvēlamies sistēmu, izvēli, vēlmi,  bet mēs atrodamies kādu nosacījumu ietekmē - kas piemēram ir sabiedrības nosacijumu ietekmē, vecāku nosacījumu ietekmē, tas liek visumam piepildīt šos nosacījumus, pat ja tie neatbilst mūsu pašu izvelētajām vēlmēm  tāpēc rodās sajūta, ka  visums  mums nedod to, kas mums ir vajadzīgs, jo mēs vel esam citu nosacījumu ietekmē, tikai tad, kad mēs paziņojam visumam savus nosacījumus, pārrakstot tos uz tādiem, kādi ir harmoniski un lietojami tieši mums, mūsu evolūcijai, mēs sākām dzīvot savas dzīves.
Mūs ietekmē arī sistēmu nosacījumi, kurās mēs atrodamies, kuras mūsos iestarojās no iepriekšējām dzīvēm, kā ari, mūsu zemapziņā ieliktie nosacījumu mehānismi, kurus esam radījuši lai izietu šādu vai citu pieredzi, tā skatoties uz visu šo kopainu ir jāstrādā sistemātiski un pakāpeniski, lai ieietu tādos nosacījumos, kādi mums ir piemēroti tieši šai pieredzei, kura mums ir jāiziet, tāpēc gribu teikt, ka nevajag vainot visumu par to ka viņš neuzklausa, vai nesanāk, jo ta nav.
Nosacījumi ir cieši saistīti ar mūsu emocijām,  tie piedod tiem spēku un frekvenci, kas palīdz  pievilkt vai  nepievilkt to ko vēlamies no visuma, bet visumam savukārt kuram nav vērtējuma par labs vai slikts, jebkura mūsu spēcīgā emocija ir kā radīšanas impulss.
Principā tā ir tikai maza mazmazītiņa daļiņa no mehānisma, kas ir radīšana, tieši tāpēc es savās nodarbībās pakāpeniski un harmoniski "mizoju"  katru no šim daļām un vel citiem aspektiem, tādiem kā zemapziņa,  jūtas, karmiskie līmeņi,  caur to pakāpeniski ļaujot katram savā tempā kļūt par savas dzīves meistariem. Mana realitātes uztvere ir tāda, ka es apzinos, ka katra mijiedarbība ir harmoniska, tāpēc es sniedzu informāciju kā katram  izmantojot savas kvalitātes un meistarības ( bez iedalījuma labās vai sliktās meistarībās) . Tā harmoniski var izmantot savas meistarības, lai radītu savu realitāti, pat ja tā ir kāda no nosacīti nepieņemamām meistaribām, tāda kā  iztapības/ kalpības meistarībām, kas var būt labs pamats, ja vien māki ar to sadarboties un ļaut lai tā balsta tavu realitāti ( protams, ja tā ir tava jau apgūtā meistarība) šiem cilvēkiem parasti atrodas apkart tādi cilvēki, ar kuriem ir viegli komunicēt, jo spēja pielāgoties ir viņu meistarības sekas. Katram no mums ir daudz un dažādas meistarības un izmantojot to potenciālu tu vari iemantot savas izvēles sekas- iegūstot vērtīgu atbalsta pamatu, starp citu  arī meistarība ir kā nosacījums visumam, kurš ir jāpiepilda, tāpēc ir tādi cilvēki kuriem "viss jau ir dots no dabas" viņi vienkārši ir apguvuši šo meistarību citās dzīvēs ( nemaldināsim sevi par "kaut kā atnākšanu no gaisa"). Es uzskatu ka galvenais ir radit izpratni par mijiedarbībām jo tad katrs kurš saprot pamata mijiedarbības var veidot savu dzīvi patstāvīgi, jo dzīve notiek  un ir uz tam balstīta, faktiski, mēs iemacamies tikai tās piefiksēt. Nākamais solis jau ir patstāvīga savas realitātes radīšana., bet tas jau ir cita tēma  un par to vel kadu citu reizi.