trešdiena, 2013. gada 4. decembris

Par izvēlēm, vai tās ir patiesi mūsu

Māka izvēlēties, tā ir mācība, ko mēs apgūstam visu mūžu.



Skatoties uz cilvēkiem, notikumiem, plūsmām, gan manā gan citu dzīvēs, esmu ievērojusi interesantu likumsakarību, kad mēs  bieži vien  esam pakļauti ārējiem procesiem, sistēmu impulsiem, kuri daudzviet izlemj mūsu vietā. Tie rada izvēles mūsu vietā, traucē mums pieņemt savas izvēles, vai ari, rada māņus, kuri ir tik vilinoši, tik vienkārši, ka uz tiem „uzķeramies” lai justos labāk, kaut uz mirkli, saņemtu atbalstu un rastu prieku pēc smagas darba dienas, pēc grūtām izvēlēm.
Cilvēkiem ir svarīgs sabiedrības atbalsts, tas ir dabīgi, bet tas ir viens no instrumentiem caur kuriem ar mums manipulē – sistēmas, organizācijas un tie, kas mums māca, kas mums ir vajadzīgs un kas nav. Bieži vien mūsu personīgā izvēle ir nosacīta, jo mēs paši ar sev iedvesmu domu, sajūtu, iekšējo velmi, vai pat kompleksu esam magnetizējuši šīs izvēles, šo virzību, devuši tai zaļo gaismu un izbaudām tā sekas pilnā apjomā. Šajā  eiro ieviešanas laikā veltīju savu uzmanību uz
 naudu un pārpilnību, tā ir gana redzama sfēra, lai to analizētu un ieklausītos gan sevī, gan ieraudzītu citos interesantus rīcības, uzvedības  modeļus. Bieži vien notiek tā, ka cilvēki mēdz „žmiegties” par sīkumiem, vai arī par tām lietam, kas viņu dzīvēs patiesi ir aktuālas  un nepieciešamas, kas var sekmēt viņu dzīvi, karjeru, personīgo izaugsmi,
 bet ir gatavi izmest savu naudu, ieguldīt to tur, kas viņiem nav aktuāls, vai ari, ir tikai nosacīti otrais vai pat trešais vai desmitais skatoties to pēc patiesas lietderības. Šī tēma man likās īpaši interesanta, lai to pētītu, jo kas gan mums liek tā negribēt to, kas mums ir harmonisks, bet gribēt to, kas varbūt mums kaut kā pastarpināti noderēs?
Kas ir tie impulsi, kurus mēs noliedzam tad, kad neiegūstam, neapmeklējam tās nodarbības, nepieņemam tās iespējas, kuras mums visums sniedz, bet tā vietā  ieguldām savu naudu ( savu paša izpausto enerģiju, kas ir naudas enerģija) tam, kas var atnākt tāpat un tūlīt, kas rada šo ilūziju, ka tas, kas mums ir patiesi vajadzīgs, nav mūsu naudas vērts?
Kas rada šo sakāpināto vajadzību un interesi par to, kas varbūt mums pat nav īsti nepieciešams? Esmu sapratusi, ka bieži vien visas šis likumsakarības saliekas uz mūsu apziņas un zemapziņas nosacījumu pamata, kad mēs kā ieprogrammētas skudriņas tiecamies pēc tā, kas mums ir ieprogrammēts , caur mūsu iekšējiem un ārējiem kompleksiem, traumām, blokiem, ar kuriem piesedzoties tēlojam lomas, kas mums nav lietderīgas, bet turpinām viņās „dzīvoties” un būt, jo savādāk mēs „izleksim” no paša radītajiem rāmjiem, kas jau ir pretruna un uzbrukums mūsu zemapziņai, kas rada trauksmi tiem, kuriem ir šāda problēma, arī tagad, kad to pieminu, kad lasāt šo rakstu. Šī sakāpinātā traumatiskā pieredze, pievelk mūsu dzīvēs izvēles, kas bieži vien mums ir lieks pieturas punkts, kas nerada emocionālā „sāta sajūtu” bet bieži vien rada tukšumu, kad nopirktais un iegūtais stāv mūsu priekš neizmantots, nelietots un bez vajadzības, bet prieka un piesātinājuma.
Es uzskatu, ka šo traumatisko pieredzi, kas lika mums visiem noticēt, ka mums vajag to ko  patiesi nevajag, ir iespējams pabeigt, izbeigt – pasakot sev „Pietiek! Es esmu tā vērta, lai izvēlētos savas izvēles, sev lietderīgas, harmoniskas izvēles, kas rada man prieku, ievirza mani manā  patiesā ceļā!”  jo vairāk mēs paši sev pateiksim pietiek, sasparosimies un izvēlēsimies to, kas mums ir patiesi aktuāls un nepieciešams, ko mēs jūtam ar sirdi, bet par ko šaubāmies,  jo vieglāk, tu apturēsi un izrausi sevi no cikla, kas tevī rada izsīkumu. Tā būs iespēja uzlūkot savu realitāti brīvi,  iespēja sakārtot to iekšējo traumu, kas lika aizpildīt tukšumu ar tikpat tukšiem notikumiem, lietam, virzībām,  tajā mirklī tu sajutīsi gandarījumu, ka tomēr tu vari, tu izvēlies un beidzot atgūsti virzības, veselīgas kontroles grožus, kas neliek klīst tālāk no sevis, bet uzdrošināties ieraudzīt sevi, savus patiesos mērķus, izvēles un virzības.

Iedvesmai, pāris afirmacijas, kas radīs ievirzi:

Es jau tagad, iemācos pieņemt sev labvēlīgus lēmumus
Es jau tagad, pieņemu savus dvēseles impulsus, sadzirdu tos, ielaižu tos savā dzīvē un realitātē
Es jau tagad, atļauju sev ieraudzīt to, kas ir patiesi svarīgs priekš manis un  manas dzīves, pieņemot to
Es jau tagad, harmonizēju savu izpratni, rīcību un plūsmu, ļaujot sev pieņemt visu to  man patiesi vajadzīgo, ko pasaule man var sniegt, veselīgi un harmoniski.
Es jau tagad, atļauju lai sargeņģelis sagatavo manu ceļu, lai es māku pielietot un izmantot savu naudu un pārpilnību man piemērotā un harmoniskā veidā
Es jau tagad, cienu savu naudas un pārpilnības plūsmu,
Es jau tagad, māku izmantot savu naudu un pārpilnību priekš savas dzīves radīšanas, pieņemt to, kas man ir patiesi vajadzīgs
Es jau tagad, pārstāju slēpties aiz traumām, dziedinot un atjaunojot veselīgu naudas plūsmu savā dzīvē, izvēloties sev vajadzīgas izvēles.

Es dzīvoju savā tagadnē, harmoniski un piemēroti.


pirmdiena, 2013. gada 2. decembris

Sieviete-Dieviete un olimpa iekarošana


Sieviete ir kā zemes māte, kā Dieviete, kā brīnums, kā radītāja, kā seksualitātes un grācijas avots, kā spēks, kas izceļ no dzīlēm un piedod impulsu.


Sievietes- Dievietes manī radās impulss aizdomāties par sievišķību un sievišķo enerģiju, par šo visvairāk  apspriesto ,bet arī visvairāk pārprasto tēmu, kas skar  visa vecuma  sievietes, arī vīriešus, kuriem ir jāreaģē uz mūsu sievišķību un sievišķo enerģiju.
No sabiedrības viedokļa sievišķība ir bijusi celta Olimpā jau kopš senseniem laikiem, tā ir bijusi vadlīnija, kā skaitums, grācija un dzirkstošs prieks - dzīves svētki, kuri nekad nebeidzās, jo mums sievietēm nav paredzēts būt  noskumušam, nogurušām un vienkārši cilvēkiem, jo mēs esam
dievietes, tā mums to saka, mēs piekrītam , mēs cenšamies, meklējam , darām, smaidam, bet bieži vien attopamies vienas pašas, jo mūsu smaidus un dievišķību nenovērtē, vai nepamana, tad mēs cenšamies atkal un atkal, līdz nolaižam rokas, viļamies savā sievišķībā un grācijā, noliekam to tālākā plauktā un paziņojam ka nu mēs varam ja ne vismaz sievišķīgi, tad spēcīgi varam iekarot to sasodīto Olimpu, uzliekot savus nosacījumus, ieņemot vīrišķo lomu sabiedrībā - lai tikai pārstātu vilties,lai iekarotu tos, kas radīja šo dievišķo ilūziju, vismaz mūsuprāt tas palīdzēs atjaunot savu traumēto Es un sievišķību, paziņojot , ka mēs varam būt tādi  sievišķi vīrišķie hibrīdi, vai arī sievietes, kas slēpjas aiz vīrišķā maskas, klusi pie sevis lūdzot lai kāds ierauga viņas sievišķību, jo tad, pienāks brīdis, ka viņa varēs būt tā graciozā, maiga un patiesi Dievišķīgā.
Skatoties uz Latviju, šāds traumatisks sievišķais aspekts ir ļoti daudzām sievietēm,  jo tas  ir radis no pārprastas sievišķības, no pārprasta Sievišķi - Dievišķā principa, kas savukārt mums sievietēm traucē ieiet savā sievišķībā, unikalitāte.
Sievišķā enerģija tā pirmām kārtam ir tā enerģija ko mēs esam saņēmuši no sevis un tikai tad no mātes un sabiedrības, tāpēc ir jāatceras, kā tad īsti bija, kad veidojās mūsu sievišķā izpratne, kur mēs guvām mūsu dzīves vadlīnijas un vai tiešam ir nepieciešams pārvērsties par vīrieti sievišķā veidolā lai izcīnītu savas dabas dotās tiesības būt laimīgai un būt sievietei.
Bieži vien es dzirdu, kā sievietes runā, ka ir palicis maz vīriešu, kas var atbalstīt viņu patieso sievišķību, bet viens no galvenajiem iemesliem ir tāds, ka viņi jau nezin ko atbalstīt,  viņu priekšā nostājas popkultūras radīta dieviete, viņi nezin ko ar to iesākt, kā uz to reaģēt, viņi patiesi vēlās būt vīrieši, bet vai mēs ļaujam viņiem par tādiem būt?
Kaut kas nostrādā mūsos un mēs cenšamies iederēties sabiedrības radītajā tēlā, mēs baidāmies neiederēties un palaist garām savu patieso un vienīgo mīlestību, nepamanot, ka esam palaiduši garām pašu lielāko no mīlestībām - mīlestību uz sevi un sevis pieņemšanu, sava Es apzināšanos un caur šo principu mēs varēsim iziet uz sievišķību, bet tikai un vienīgi savu un unikālo, savu Dievišķību, iekarot savu Olimpu neiztriecot no tā vīriešus.
Jāpiemin, ka vīrišķā enerģija ir arī mūsos, tāpēc raidot viltus un nepatiesus impulsus vīriešiem apkārt mums, mēs neredzam ,kā atņemam sev iespēju izveidot kontaktu ar savu vīrišķo enerģiju un pielietot to savas dzīves radīšanā . Mums būtu jāmācās neieejot vīrišķajā aspekta pilnīgi un patoloģiski, sadarboties ar savu iekšējo vīrieti, samīļot, pieņemt, apskaut to un uzdrīkstēties lai tavs iekšējais vīrietis var iznest tavu sievišķību, patiesā Es radīto sievišķību, tās izpausmes, tā atvieglojot tavu ceļu uz tavu sievišķo izpausmi un enerģiju. Tad kad mēs sievietes  rādīsim patiesi savējo Es  - sievišķību  tad arī vīrieši, kas mums ir paredzēti varēs to ieraudzīt, novērtēt un pieņemt, arī tad, ja mēs nebūsim vienmēr  perfektas, jo visums mīl unikalitāti,  perfekts eksistē mainībā un plūsmā. Es aicinu uzdrošināties ieiet dialogā ar savu Es, savu sievišķību un uzdrīkstēties to izpaust, uzdrīkstēties būt par sevi, tāpat , kā es aicinu  sevi ievirzīt caur eņģeļisko aspektu palīdzību, caur sargeņģeļi un sievišķības eņģeļiem.

Šeit pāris vārdi - afirmācijas iedvesmai 

Es jau tagad iemācos sadarboties ar savu patieso Sievišķību un Sievišķo enerģiju manī, manā dzīvē un realitātē.
Es iemīlu savu iekšējo vīrieti, es to pieņemu, es ļauju tam būt un man palīdzēt tā ka man tas ir piemēroti un harmoniski.
Es jau tagad pārstāju tēlot citu radīto, tai skaitā popkultūras radīto sievišķo Dievišķo, bet pievēršos patiesi manam sievišķajam Dievišķajam aspektam un plūsmai.
Es jau tagad atļauju sadarboties ar savu Es, pieņemot visu to palīdzību, kas man var nākt no manis un mana patiesuma.
Es jau tagad ielaižu manā dzīvē piemērotas sievietes un vīriešus, kas man var palīdzēt attīstīt un izpaust savu patieso sievišķību
Es jau tagad caur savu sievišķo izstaroju patiesus impulsus, ļaujot lai man harmoniski vīrieši ienāk manā dzīvē un attiecībās.
Es jau tagad atļauju sev būt par patiesu sievieti, izmantojot savu sievišķo enerģiju sev piemērotā un harmoniskā veidā.
Es jau tagad aktivēju un radu savu sievišķās enerģijas platformu un esmu uz tās
Es jau tagad pieņemu savu sargeņģeļu un sievišķības veicinošo eņģeļu atbalstu un ielaižu to manā dzīvē, izpausmē, attiecībās.


Lai mums izdodas iekarot savu  Olimpu, caur savu sievišķību!
Ilze Līkuma