piektdiena, 2014. gada 24. janvāris

Bez nelaimīgo sieviešu sindroma!

Viskrāšņākā ir tā sieviete, kas apzinās sava Es klātbūtni un vērtību sava dzīvē.




Mīļās, skaistās, šarmantās, burvīgās sievietes!
Šajā brīdī atkal jau gribās uzrunāt sievietes, jo ir nācies novērot un saprast likumsakarības, kas nāk līdzās ar nelaimīgo sieviešu sindromu, tā es to nosaucu, varbūt liksies mazliet nicīgi, kaut arī tā tas nav domāts. Es to nosaucu tikai tāpēc, ka tās, kas izpaužas šādā līmenī, ir dziļi vērstas uz ārējo pasauli, caur izteikti destruktīvu prizmu. Šajā  sindromā esot – tu kļūsti maksimāli vērsta uz apkārtējo izaicināšanu, patoloģisku vērtēšanu un maksimāli novēršoties no sevis, savas dzīves centra, avota un kodola, varētu pat teikt, ka sievietes, kas izvēlās šādu dzīves ceļu, ir izslēgušas  savas dzīves, lai neskatītos uz to, jo uzskata, ka tas nav pietiekami labs, skaists, perfekts, ideāls, kas gan bieži vien ir ilūzija, vai pašu meistardarbs, pašu pievilktais magnēts.
Šī patoloģiskā fokusēšanas uz āru rada ideju, par to, ka iekšējā pasaule, dzīve un sadzīve nav pietiekami laba, tāpēc  notiek atspēlēšanas uz āru, cilvēkiem, darba kolēģiem, draudzenēm, paziņām, vai kaut vai nepazīstamu cilvēku uz ielas, šī atspēlēšanas var būt dažāda, gan nicīga, gan augstprātīga, skaudoša vai vērtējoša, jo katra cita cilvēka skats tiek uztverts kā izaicinājums, kurš atgādina, ka man jau nav tik labi, pareizi, vai ari, ka man ir viss labi un pareizi, bet kāpēc es neesmu laimīga,  kāpēc tie, kam nav viss tika pareizi ir laimīgāki par mani, tad rodas blakusefekts, ko sauc par naidu- kas ir inde jūsu dzīvei,  ne tiem, kuriem  ir fokuss uz sevi.
Mīļās sievietes,  izejiet no šīs nelaimīgo sieviešu pozas un sindroma, neielaidiet to savā dzīvē, nekultivējiet to , nepadariet sevi par kādu , kurš labprātāk fokusējās uz citiem un noknābj tos, kuri  nav nelaimīgi, tā iespējams jūs ieraudzīsit , ka jūs nemaz neesat nelaimīgas, jūs šo nelaimīguma šablonu un zīmogu esat pašas sev uzlikušas, pievilkušas un piespiedušas uzlikt, lai nefokusētos uz sevi un savām patiesām vēlmēm un vajadzībām. Kāpēc nefokusēties?  Jo ir .. Bail.. par sevi, par savām izvēlēm, par to, ka ir Jāizvēlas, pašai, nevis citiem, ka var kļūdīties, nedarīt, neizdarīt, nebūt pietiekami labai.
Savā darbā es saskaros ar cilvēkiem, kuri negrib izvēlēties paši, viņi vēlās, lai visa pasaule izdara viņu izvēles un ja tad, kāda nebūs pietiekami pareiza, tad  lai visa pasaule arī uzņēmās atbildību par šim izvēlēm un virzībām. Šīs slēptās bailes būt fokusā uz sevi uz savu dzīves ceļu ir viens no iemesliem, kāpēc jūs paliekat nelaimīgas, jo citu cilvēku radītās izvēles nevar nekādi  uzlabot jūsu realitāti, tās ir kā iedvesmas graudi – tas tikai labākajā gadījumā, ja mākat tos izmantot, ja trāpāt uz pareiziem cilvēkiem , kuri atbilst  šim dzīves periodam jūsu dzīvē, kā ari tiem cilvēkiem, kas ir jūsu dzīvēs „no augšas doti”  bet arī tie liek domāt, traki, vai ne ?
Fokusu uz sevi pazaudējot, mēs ieejam fokusā uz ārējo pasauli, tiem cilvēkiem, kas ir mums apkārt, ar kuriem mēs saskaramies, mēs pārāk patoloģiski tos uztveram,  izejam no veselīgās cilvēcības,  no savām  Dievišķajām kvalitātēm, kuras katram no mums ir sniegtas, caur to novēršoties no Dievišķā sevī, uzgriežot muguru savam Spēkam , Sievišķībai un Patiesumam
Domāt par sevi, daudziem tā ir „Amerika”  jo fokusēties uz sevi mums nav iemācīts, kaut kā tas ir aizmirsts, aiz visām akadēmiskām zināšanām tas ir paslēpies dziļi Es nostūrī, uz kuru es tagad aicinu palūkoties, pasveicināt un ļaut lai tas ienāk dzīvē, atgriezās tam paredzētā vietā, galu galā – lai beidzot pilda savas Es funkcijas!
No otra skata punkta skatoties, ir skaidrs, ka esot izteikti nepiemērotās reakcijās, caur ko mēs pasaulei izrādām savu neapmierinātību, caur skaušanu , necilvēcību un neveselīgu attieksmi, mēs nojaucam paši savas Dvēseles radītos tiltus uz atbrīvošanos, iespēju, kā fokusēties uz sevi.  Ir jāsaprot, ka katra situācija no vienas puses vienmēr liksies kā bezizeja, bet skaidri ir arī tas, ka izeja tiek dota tieši līdzās, caur šo veselīgo attieksmi pret citiem mēs veidojam pozitīvu veselīgu magnētu, kas atgriežas ātrāk par negatīvo magnētu, apturam sevi no patoloģiskas fokusēšanās uz āru, pasakot sev, ka viss, kas ienāk mūsu dzīvēs nes mums veselīgu atbalstu.
No trešā skata punkta aplūkojot šī situāciju ir skaidrs, ka atbalsts, lai pieņemtu vajadzīgos lēmumus, pārvarētu bailes,  nāk no sargeņģeļa, kura klātbūtne, ja netiek noliegta vienmēr izpaužas caur tev tuviem, tāliem, pazīstamiem un nepazīstamiem cilvēkiem, kuri nāk ar savu reakciju, padomu, atbildes reakciju – liekot tev izvēlēties sev veselīgāku ceļu, tuvāk pie sava Es.
No ceturtā pieejas punkta uzlūkojot šo situāciju ir jāsaprot, ka  tās tavas reakcijas, kuras tu virzi uz apkārtējo pasauli ir kā  pieprasījums, šis pieprasījums ir atbildes reakcija, bet arī pieprasījums no tevis, no visuma, ja šīs reakcijas ir apzināti nicīgas, neveselīgas – tu radi šādu enerģiju, kas izejot cauri cilvēku ķēdēm, papildināta un izpušķota atnāk tavā dzīvē, kā vel spēcīgāks impulss līdz sāc domāt, aizdomāties, kur ir zudis līdzsvars, kā to atjaunot, viss visumā ir savstarpēji saistīts, tas mijiedarbojās, tāpēc jebkura reakcija ir lūgums, kas tiek atalgots, bezizejas nav jo tā nevar būt.

Kopsavilkumā  aplūkojot šo jautājumu man gribās teikt sievietēm..

Esiet burvīgas, mīliet sevi, nebaidieties būt ar savu Es un izpausties tā, kā jūs vēlaties, neesiet nelaimīgo sieviešu sindromā, neniciniet citas par to , ka viņas ir veselas, vai par to, ka viņas ir savādākas, nesalīdziniet, nebēdziet no sava Es un savas dzīves – izdzīvojiet savu dzīvi, fokusējoties uz savām vēlmēm, mērķiem, uz patiesi sevi un tieciet vai ne, bet jums pazudīs laiks lai bēdātos, jo jūs apgūsiet unikālu mācību-  sapratīsit , ka jau tagad esat perfektas, perfektā dzīvē, kura ir jāizmanto, jāpielieto un jādzīvo!
ieklausies savā Es – savā Dvēseles enerģijā un sadzirdi!

Ar prieku
Ilze Līkuma (sadarbojoties un iedvesmojoties rakstīšanai no Virseņģeļa Jofiēla, Uriēla un Zadkiēla)


Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru