otrdiena, 2014. gada 7. janvāris

Vieglums, caur katru savas dzīves soli



" Netipisks laiks  Janvārim"- tās bija manas domas, ejot no veikala uz mājām, ieradumā esot , pielāgojoties, piesūcoties ar cilvēku sajūtam manī iezogas domas par īgnumu, par pukošanos par lietu un ne-pārāk pievilcīgu laiku. Kaut kas mani aptur, tā ir iekšējā sajūta, ka man ir jāpaskatās apkārt,  ignorējot saķertās iesnas ar blakus esošo "komplektu"  kas saucas "vate galvā"  es palūkojos uz augšu, uz debesīm.
Brīnumains, kontrastains vieglums, skatoties kā plūst mākoņi, kā iet un mijās melnie mākoņi ar rozīgo gaismu, kas starojās caur tiem, padarot to mijiedarbību interesantu un aizraujošu,  vēja pūsti, tie veido daudzveidīgas un interesantas struktūras, koku zari piepildīti ar dzīvību un slēptu dziļu spēku, kas negaidot pavasari grib izlausties, svaigums, kas ieskauj visapkārt, vieglums un silta virmojoša enerģija, kas nāk no mātes zemes, tā uzrunā, liekot uz mirkli apstāties un ieraudzīt, ka tu esi šeit un tagad, šajā mirklī, šajā unikalitātē un skaistumā.
Tas man lika aizdomāties par to atbalstu, dzīvību un spēku, ko māte zeme mums sniedz, ka ikkatrā tās plaukumā un sagrāves procesā, mēs varam ieraudzīt sevi, daļu no savas izpausmes, mijiedarbojoties un paņemot  no šis sadarbības, katrs tieši to, ko esam izvēlējušies paņemt un pieņemt.
Tā es stāvēju uz ielas, skatījos debesīs, elpoju pilnu krūti svaigu un dzirdu Āgenskalna  gaisu un izbaudīju saskarsmi ar dabu un ar sevi, nē man netraucēja būt Rīgā, lai būtu dabā, jo daba ir uz soļa, tā nav tikai ārpus Rīgas, tā ir visur, tu esi daļa no dabas ritma.
Mirklis lai centrētos uz sevi var būt jebkas, arī sakustēšanās - ja vien tu to izdzīvo ar piemērotu attieksmi, nežēlojot sevi, nemokot sevi , bet pieņemot, ka māte zeme ir blakus un sniedz atbalstu,  stiprina iekšējo fokusu uz sevi, caur  mātes zemes elementāļiem - gaisu, uguni, ūdeni, zemi un Tevi pašu, kā centrālo elementu, caur kuru šī enerģija plūst, caur kuru tu sadarbojies ar savām  velmem, idejām , sajūtām, caur kuru tu radi pašu spēcīgāko magnētu - vēlmi, kas tiek sniegta tev pilnā apmērā.
Skaidrāka sevis apzināšanās, fokusēšanas uz savu tagadni ir kā atslēga, lai izdzīvotu savu dzīvi, izbaudītu jebkuru procesu, ja vien nepakļausies ārējiem pieprasījumiem, kas liek tev iekrist sociālā ieradumā -būt īgnam, neapmierinātam un aizvainotam, meklēt vainīgos un cīnīties, par to, kas nav tava cīna un tavs lauks.
Augstākais Es veido brīnumainus tiltus no tava ES apzināšanas uz tavu gribu, caur to tu iegūsti savu Ego, kas ir daļa no tilta, ar kuru ir jāsadzīvo, jāizprot un jāpieļauj lai šie tilti uz savu gribu  nav nevajadzīgi, destruktīvi priekš sevis, bet dod spēku ieraudzīt savas tagadnes krāšņumu, iespējas un spēku.

Lai katram mums savs vieglums, katrā savas dzīves solī!

Ilze Līkuma

p.s  Sveicieni jaunajā 2014. gadā ! :)

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru