trešdiena, 2014. gada 20. augusts

Sirsnīga saruna, par mani, darbu un naudu



Gribēju padalīties  ļoti svarīgā tēmā, ar kuru mēs visi saskaramies esot šeit uz zemes,  pareizāk sakot, šīs tēmas vienu aspektu, kas ir  cieņa pret sevi, savu naudu un tās pieņemšanu caur  savu darbu. Vēlos ar Jums runāt sirsnīgi, no sirds - jo es vienmēr esmu bijusi sirsnīgs un draudzīgs cilvēks, kurš ir mācījies būt fokusētāks un ar stingrākām robežām :)

Es vienmēr esmu pati sev bijusi  pats smagākais uzraugs un brīžiem pat vagars, jo mani principi ir ļoti stigri un tieši tāpēc arī darba līmenī man ir bijusi prioritāte manis sniegto pakalpojumu kvalitāte, kā arī tas, ko  es saku, kāpēc es to saku un arī kā es to saku. Man vienmēr ir bijis svarīgi zināt, ka tas ko pasaku ir tieši tik cik konkrētam cilvēkam ir nepieciešams, ne vairāk un ne mazāk, jo man ir bijuši stingri un viedi skolotāji - eņģeļi, kas ir parādījuši, kādu postu var nest neapdomīgi vārdi, darbi un rīcība tādā smalkā līmenī - kā eņģeļu konsultācijas, garīgās konsultācijas kopumā,  atvedot pie manis  cilvēkus, kuriem ir pateikts pārāk daudz,  nepatiesi un bieži vien darbs ir bijis izpildīts pavirši, nekvalitatīvi ar domu "ko redzu - to saku"  uzspļaujot uz ētikas, garīgām un visām citām manuprāt svarīgām jomām, kas  kā ekstrasensiem tomēr ir jāņem vērā un jāpilda.

Protams, var runat par  to, ka tā tiem cilvēkiem vajadzēja utt es to saprotu un apzinos un esmu pateicīga šiem cilvēkiem, kas viņiem to nodarīja, savādāk, es nebūtu iemācījusies saprast un noprast cik nopietni ir jāattiecās pret šo darbu.
Mana iedzimtā vēlme būt godīgai un patiesai arī šeit ir nospēlējusi savu lomu, jo es negribēju izpukšķot patiesību, padarīt to  baudāmāku ilūzijām, tāpēc eņģeļi man deva iespēju, par kuru esmu pateicīga, tā ir iespēja redzēt tad, kad kāds to prasa, nevis jaukties iekšā ar savu enerģiju un dzīvi svešās dzīvēs  katram sakot un mācot "kas nāk" Esmu ļoti pateicīga sargeņģeļiem, skolotājiem eņģeļiem par to izpratni, ko viņi man ir devuši, par to atbalstu, ko viņi sniedz man katru manu dzīves mirkli.
Esmu pateicīga arī eņģeļiem,  par sekojošajām grūtajām mācībām, kuras izgāju tieši sava darba līmenī. Es vienmēr esmu zinājusi, ka gribēšu ko stāstīt, mācīt, palīdzēt  cilvēkiem, tāda ir bijusi mana vēlme gan tad, kad studēju medicīnu, gan tad, kad izvēlējos darīt savu sirds darbu,  konsultējot, izejot Reiki ceļu līdz skolotāja līmenim,  apgūstot daudzas mācības, kas nāca pa tiešo no eņģeļiem un mācot tās citiem, izdzīvojot un mācot ekstrasensoro uztveri citiem.
Šajā ceļā es esmu atgriezusies pie paša sākuma - pie eņģeļiem, saprotot, ka tā ir mana dzīves sūtība, mācīt  kā sadarboties ar eņģeļiem, kā izmantot  un iemantot laimi savā dzīvē - izmantojot savu dzīves  uzdevumu un likteni, kā  karti,  kuru mākulīgi un ar eņģeļu palīdzību izejot nokļūsti pie savām atziņām, mērķiem piepildi savas sirds vēlmes.
Mācība par un ar naudas pieņemšanu, paprasīšanu man notika visai stingri,  tā kā es vienmēr esmu bijusi samērā jūtīga uz enerģijām, citu domām, sajūtām, es vienmēr esmu bijusi spēcīgs empāts, kurš ir mācījies nejust nevis just, jo bieži vien jušana ir pārāk traucējoša un nospiedoša. Bieži vien mūsu  meistarība ir ari mūsu posts klupšanas akmens, jo tieši dēļ jutīguma man bija grūti  paprasīt samaksu par savu darbu, enerģiju, spēku ko ieguldīju  cilvēkos, kad viņus konsultēju. Pirmajā laika eņģeli man norādīja , ka tam var būt sekas, bet es neklausījos- domāju, ka tas ir mans egoisms, manā sirdī vēlme palīdzēt, izcelt, izvilkt,  bija tik liela, ka tā kļuva man traucējoša , no šis vēlmes palīdzēt kļuvu liela ari es, tikai fiziskā līmenī. Ir jāsaprot, ka emāptiem tā ir viena no lielākajām problēmām, viņi nemāk veidot robežas, tāpēc viņu ķermenis tās veido caur lieko svaru vai ari ir otra galējība, kad cilvēks izsīkst un izzust, fokusējot sevi tikai  garīgā līmenī, ne fiziskā, ne vienam no tām nav  veselīga un piemērotā, ja gribi dzīvot uz zemes laimīgi un viegli.
Es no tā nemācījos un turpināju sev darīt pāri - darot labu citiem, tad pievienojās nākamie simptomi,  kas izpaudās kā slikta pašsajūta,  reiboņi, vājums, svešu emociju sajūta sevī, bezspēks, kas traucēja darīt to, ko vēlos. Principā - mans darbs bija mani apēdis, izspiedis un nu es sāku mācīties - prasīt , pamazām , mazmazītiņām prasīt, sākumā tas bija grūti, jo es tiešām apzinos, ka bieži vien tas  tajā mirklī citiem ir daudz.
Pamazām es sāku saprast, izprast, kādu postu sev esmu nodarījusi ar to, ka neprasīju tik cik patiesi tas enerģētiski maksāja, jo visam ir sava samaksa,  es uzskatu, ka joprojām to mācos, jo vel manā dzīvē ienāk cilvēki, kas uzskata, ka mani jebkurā diennakts laikā traucēt ir normāli, ka  man ir tāpat jāatbild uz viņu  jautājumiem, bet es saprotu, ka ne jau viņos ir vaina, viņi ir kā mācības, sūtņi,  manā dzīvē, kas liek  man vairāk cienīt sevi savu naudu un enerģiju apmaiņu.
Es  uzskatu, ka esmu progresējusi ļoti, jau nemanot ir pagājuši 10 gadi, kopš strādāju  šajā profesijā, bet ari uzskatu, ka šis jautājums un robežas, vel ir jāmācās un jāizprot.. ir tik daudz nianses, kuras ir jāņem vērā. Es pastāstīju tikai medaļas vienu pusi, bet ir jau otra, tie kuri  izvēlās dzīvot uz citu rēķina - veido ļoti smagu karmu, no kuras izrāpties prasīs ilgu laiku, bet tās jau ir viņu mācības, sūtības un dzīve...
Bet galvenā ziņa, ko ar to vēlējos pateikt ir tāda "Mēs vienmēr par kaut ko maksājam, ar kaut ko, daži ar savu veselību, daži ar savu spēku, daži gudrie izvēlās samaksāt ar naudu, tā neveidojot liekus parādus. Nauda nemaina cilvēkus, tā atklāj tajos to,  kas ir patiesībā, tāpēc nenonieciniet sevi savu naudu, savu darbu un cienot sevi un citus prasiet samaksu un maksājiet adekvāti, ieklausieties sirdī, strādājiet ar sevi  un eņģeļi jums iemācīs , kā izdzīvot šo dzīvi veiksmīgi un viegli "

Ar vieglumu sirdī un prātā
Ilze Līkuma

4 komentāri:

  1. Izlasot so rakstu, man radas jautajums. Ka ir ar tuviem cilvekiem - gimenes locekliem, draugiem? Vai no viniem ari japrasa maksa par palidzibu? No svesiem cilvekiem saprotams, ka pa darbu butu japrasa, bet no tuviem cilvekiem kautka necelas roka prasit samaksu.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Ar tuviem cilvēkiem mums visiem ir interesanti, principā ir ari robeža tuviem cilvēkiem, kuru pārkapt nevajadzētu, bet šī robeža ir ļoti labi sajūtama- tad kad vēlme palīdzēt nomainās ar aizkaitinājumu, nevēlēšanos, sliktu pašsajūtu, kad tiek palīdzēts tuviem cilvēkiem, tad ir skaidrs, ka ir izdarīts pārāk daudz.. tā jau ir tāda ļoti smalka mācība, sajust robežas..
      Sadarbība notiek arī tuvajos līmeņos, bieži vien mēs mācamies tieši to..

      Dzēst
  2. Ik pa reizei Arī ģimenē vajag paprasīt samaksu par kādu darbu, un citā reizē atrast iespēju samaksāt. Šādi ģimenē rodas naudas apgrozījums, darbu novērtējums, Nostiprinās naudas vērtība un pastiprinās savstarpējā cieņa gan ģimenē, gan uz citiem ārpus ģimenes .

    AtbildētDzēst