piektdiena, 2014. gada 21. novembris

Dot vai nedot..



Nāk Ziemassvētki, kas vedina uz pārdomām, kuras , gan jau nebūs populāras, bet.. tāda es esmu, es runāju par tēmām, kas nelej medu acīs un ausīs, bet liek padomāt, par to  ko Tu kā cilvēks patiesi vēlies, jo tajā brīdī, ka Tu pildi savas patiesās vēlmes, esi patiess pret sevi - visums tev ļauj veselīgi izmantot un pielietot sev doto enerģiju.
Sociālā tēla radīšana  un tā  liekulība kas ir ap to,  mūsu sabiedrībā tiek pieņemts kā norma, kas principā, ja  tu vēlies iekļauties sabiedrībā - tev ir jāpilda. Es apzinos, ka mums ir jābūt sociāli elastīgām personībām, lai veidotu veselīgu saskarsmi ar citiem cilvēkiem, bet es ari apzinos Dvēselisko un Garīgo aspektu, kas rodas no tā, kad mēs  cenšamies būt par to, kas patiesi neesam. Var jau šķist, ka tādi sīkumi neko neietekmē, bet no strautiem rodas upes..
Ziemassvētku laiks ir interesants dažādās plaknēs, pašus svētkus katrs uztver savā plašumā, vienam tie ir enerģētiski spēcīgi svētki, otriem, tā ir Jēzus dzimšana, trešiem  dāvanu svekti, bet ceturtiem, nu vienkārši laiks, kurā atpūsties, galu galā vide tiek radīta spoža un piparkūkas ir gardas!
Visi šie varianti ir labi, piemēroti un vajadzīgi, tieši tiem, kam tas ir veselīgi un nepieciešams, mēs viņus izvēlamies sociālās ietekmes virzīti un mums viņus ieaudzina, pierodam, pieņemam, galu galā tas ir jauki  - radīt savā dzīvē svētkus.
Šeit pat nav runa par svētkiem, bet vairāk par motivāciju ar kādu mēs ko daram vai nedarām. Sociālie mēdiji šajā laikā mums liek padomāt par citiem, ziedot, dot darīt.. kas pēc savas būtības ir forši, darīt un palīdzēt pēc tīra un patiesa nodoma - to es atbalstu, jo jebkas , ko mēs daram ar tīru motivāciju un sirdsapziņu ir labi un priekš mums. Viss tas, kas saskan ar mūsu iekšējo stāvokli un liek mums rīkoties atbilstoši iekšējam stāvoklim veido tīru un harmonisku plūsmu, savu plūsmu, lāujot mums palikt par savas dzīves kodolu, bet caur to ļaujot pieņemt visas Visuma, eņģeļu dāvanas, iespējas un atbalstus, kuri mums ir paredzēti.
Šajā sakarā viss ir pareizi, tāpēc, lūdzu mani nepārprast, es šobrīd runāju par to, ko mēs daram tikai tāpēc ka tas ir LABI MŪSU TĒLAM , daram - negribot,  daram - tāpēc ka tā vajag, ne tāpēc, ka tas ir vajadzīgs mums patiesi un pašiem . Šajā brīdī tiek ieguldīta nepiemērota un nepatiesa enerģija caur kuru  tiek izmantots nesējs - nauda, lietas, vārdi , tā tad pēc būtības netiek darīts nekas labs, jo ar  "cukuru" tiek iebarota enerģija, kas nedod piesātinājumu. ( atkal nepārprast, nav runa par naudu vai lietām, bet gan par to, ka caur šo universālo materiālo nesēju tiek ieguldīta nepatiesa enerģija, kas veido divus slāņus , viens ārējais nodoms, bet otrs iekšējais, kas rada berzi, ja nav patiess, bet berze rada lieku stresu, visos līmeņos).
Šis periods, svētku laiks un tā gaidīšana dod iespēju  būt patiesiem pret sevi un citiem, dot tad, tik cik patiesi gribās un ja negribās neko dot, tad labāk nedot, jo atpakaļejošā saikne var nebūt tik salda kā ilūzija, ar kuru tas ir ticis dots.
Bet ja ir vēlme dot, tad ļauj lai tas notiek, jo visu ko mēs dodam- to mēs dodam sevis dēļ, jo atpakaļejošā saikne ir visam, tu vienmēr saņem to ko esi devis ar savu nodomu.
Ja būsi vērīgs  ievērosi , kā sabiedrība sadalās šajos divos slāņos, viens kurs dzīvo "cukurvatē" bet otrs, kurš iziet smagu periodu, vislabākais šajā periodā ir izvēlēties trešo variantu, savu variantu, savu fokusu uz savu patieso kodolu, piepildot savas patiesās vēlmes, arī izpaužot savas labākās īpašības, bet nenoliedzot arī sliktās :)

Lai patiess šis gaidīšanas un svētku laiks!

Ilze Līkuma

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru