trešdiena, 2014. gada 29. janvāris

„Dvēseles anatomija” – vai es sevi prezentēšu vai ne?

„Dvēseles anatomija” – vai es sevi prezentēšu vai ne?



Tie, kas mani pazīst un ir ar mani saskārušies ikdienā, skaidri zina, ka es esmu cilvēks, kurš iedvesmu saviem rakstiem, semināriem, meditācijām gūst saskarē ar savu augstāko Es un sargeņģeļi, kā arī tiem pastarpinātajiem notikumiem,  kas ir kā zīmes, ko mūsu atbalsta grupa smalkajos plānos sniedz  kā zīmi, caur cilvēkiem, notikumiem fiziskā un blīvā plānā.
Es apzināti un ļoti paļaujos uz tiem notikumiem, kas mani skar, es ļauju, ka tie mani balsta, atbalsta un pat izaicina uz ko jaunu, svaigu, nebijušu, caur to es gūstu pieredzi, kas rodas man kā vērotājam, cilvēkam kas ierauga detaļas, bet bieži vien šis detaļas ir enerģiju, jūtu, emociju līmeņos, tie ir enerģētiskie signāli, zīmes, ko cilvēki viens otram nosūta, pat nenojaušot, ka viņi ir bijuši tikai „ debesu pastnieki” instrumenti, mūsu augstākā Es un sargeņģeļu rokās.  Svarīgi ir šīs zīmes ieraudzīt un sadzirdēt, zīmes, kuras ceļo no cilvēka uz cilvēku, no vienas situācijas uz otru, bieži vien mēs esam visuma balsis  un rokas, to pat nemanot, skaidri nododot ziņas par un ap svarīgo. Tā ir noticis arī šoreiz manā dzīvē, tāpēc es gribēju padalīties, jo šī visuma balss aizskāra man svarīgo tematu, to par ko pāris dienas atpakaļ domāju, protams,  caur šim domām pievelkot pieprasījumu visumam,  kas savukārt darbojās perfekti un tieši, caur mums visuma pastniekiem, cilvēkiem, kuri saskārās nosacīti nejauši..
Pie manis atnāca šī ziņa caur saraksti ar kādu cilvēku ( paldies un Jūs jau sapratīsit ka es to par Jums) kuru nebiju nedz redzējusi, nedz zinājusi iepriekš, bet kuru ceru ieraudzīt un sastapt arī klātienē. Šī ziņa ko saņemu caur cilvēku nebija saistīta ar cilvēku, drīzāk ar manu  jautājumu visumam, ko biju pārspriedusi ar sevi  savā iekšējā dialogā, vēršoties pēc padoma sargeņģeļiem, man aktuālo tēmu – par sevis prezentēšanu.
Šī tēma man ir bijusi vienmēr aktuāla, jo es kā cilvēks, kam tas nav bijis pats svarīgākais savā dzīvē,  esmu domājusi par to, cik svarīgi ir mums sevi prezentēt, savas domas, sajūtas, piefiksēt sasniegumus – jo paskatoties masu mēdijos to vien mēs redzam, kā kāds sevi prezentē, iznes uz paplātes, bieži vien neveselīgā un sev nevajadzīgā veidā, dažreiz , bieži vien šī sevis prezentēšana ir lielāka par pašu saturu, varbūt arī tāpēc manī bija ielavījusies sajūta, varbūt pat sajūtu un reakciju kopums, ka tas nav būtiski.
Bet sabiedrība un pasaule no mums pieprasa šo sevis prezentēšanu, tā prasa šo uzvedības modeli, kas uzspiež kādu rīcību, radīt lauku un tēlu par sevi, sagatavojot  drošu telpu, kurā tevi vai spēs vai nespēs pieņemt. Šādi varbūt izpaužas kolektīvās bailes no nepieņemšanas, no kaut kā jauna, nezināma, ego baidās  no jaunā un nezināmā, jo tas jau ir ārpus konkrētas reakcijas šabloniem, kuriem ir sagatavoti uzvedības modeļi, kas savukārt liek domāt, ka mēs baidāmies no patiesuma, nesagatavota  patiesuma izpausmes, kur nav jātēlo atbildes reakcija, jāsagatavo „buferzona” lai sevi parādītu.
Es atzīšos, ka es nemīlu veidot šo burferzonu, kas, protams, pret mani pagriežas ar to nelabvēlīgāko pusi, jo daļa no cilvēkiem par mani un manu darbību varbūt pat nezin,  kaut arī, es vienmēr esmu domājusi, ka mani darbi ir mana lielākā prezentācija, ka tas ko es daru un kas man izdodas nāk caur cilvēkiem un tā vai tā, tie kam tas ir vajadzīgs līdz tam tiek un nokļūst.
No otras puses paskatoties uz šo situāciju, sevis prezentēšana ir veselīga iezīme, kad tā ir patiesi veselīga, kad tam ir segums,  šādas domas, manī ir atnākušas no sargeņģeļa puses,  varbūt ir laiks paļauties arī uz savu cilvēcīgo darīšanu un skaidri gaiši piefiksēt – skaļi un saprotami, to ko es maku un varu sniegt pasaulei?
Varbūt arī tev , kas lasa  šo rakstu ir laiks par to padomāt, ka visu jau var pagriezt tā, kā ir veselīgi un piemēroti, ka varbūt arī tev ir veselīgi pateikt sev skaļi  ko tu māki un kas tu esi, lai beidzot pieņemtu savus talantus, spējas un prasmes, izejot no šaubu ēnas, par lietderību šai sevis prezentēšanai.
 Es ticu, ka arī es esmu  šobrīd visuma klusais telefons, kurš nodod ziņu kādam citam cilvēkam, varbūt cilvēku grupām, kas aizdomājas tieši par šo tēmu, par to vai vajag vai nevajag sevi prezentēt.
Tas  mani arī  aizveda uz šim pārdomām, par to, cik svarīgi mums mūsu sabiedrībā ir sevi prezentēt, negribētu izmantot vārdu reklamēt, jo tai nav īsti  baudāma piegarša, vismaz ne manā izpratnē, varbūt šīs  divas izpratnes nav jājauc, jo sevis prezentēšana nav viltotu sasniegumu un ilūziju iebarošana, bet gan patiesu un īstu faktu, tavu spēju un prasmju parādīšana,  lai  citu ego nebīstas, no tā, kas tu esi, lai tavs Es ieklausās un varbūt atlaiž mazvērtības atsauces, kas vel traucē to noformulēt priekš sevis.

Tāpēc es aicinu kopā ar mani nodoties sevis prezentēšanas, Dvēseles anatomijai, ko izklāju jūsu priekšā kā  tepiķi, kuru ērti aplūkot un iepazīties, cerot, ka tas iedrošinās vel tādus pašus, kā es, piefiksēt savus talantus un tos prezentēt citiem, izliekot sevi uz veselīgas paplātes.

Mazliet par mani..
Kāpēc man tas liekas svarīgi sevis prezentēšanai?

Tāpēc, ka es esmu cilvēks, kurš dzīvi izdzīvo sirsnīgi, patiesi un cenšas būt atvērts komunikācijai saskarsmei ar sevi un pasauli, parādot, ka arī tā var izdzīvot un dzīvot šeit šajos apstākļos.
Manas aizraušanās un lielākās intereses ir  Es- Cilvecīgā- Dievisķā- Dvēseliskā apzināšana un izpaušana visos iespējamos, man interesantos, atraktīvos veidos, sakot ar zīmēšanu, pašanalīzi, meditēšanu, iekšējo diskusiju veidošanu par un ap visām dzīves sfērām,  kristālu un minerālu rotu gatavošanas, ēterisko eļļu  maisījumu gatavošanas, šie divi pēdējie gan noder arī citiem, jo arī šajā līmenī esmu spējīga sniegt kādu palīdzību, bet par to vēlāk.
Jau kopš bērnības es esmu uztvērusi pasauli mazliet savādāk, plašāk, empātiski un analizējusi enerģijas, cilvēkus, notikumus- izprotot, izpētot enerģiju  mijiedarbības un to ietekmi uz cilvēka dzīvi.
Šī mana iekšējā lauka apzināta attīstīšana un izpratne ir mans galvenais mērķis, interese, aizraušanās, varētu teikt, ka es esmu aizrāvusies ar sava Es izzināšanu, paralēli tam es, protams, dzīvoju, esmu attiecībās, draudzībā, laulība, bet tas ir ārējais lauks, kas palīdz man izprast sava Es – Dvēseles plūsmas.


Par to, ko es daru un kas es esmu savā darba jomā.
Šī sadaļa var būt bezgalīgi gara, jo es daru patiesi ļoti daudz,  bet akcentēšu to, kas man ir aktuālāks šobrīd.
Bet īsumā par darba virzieniem un novirzieniem manā sirds darbā un darbībā

Galvenokārt tā ir ekstrasensorika – izskaidroju cilvēkiem kā veidot un pārveidot savu dzīvi saskaņā ar visuma ētikas, magnētisma, darbības likumiem, visu līmeņu dzīves kvalitātes uzlabošanai un stabilizēšanai.

Individuālās apmācības, ezoteriska rakstura jautājumos

Individuālās afirmacijas – dzīves kvalitātes uzlabošanai, eņģeļu terapija.

Reiki meistare – skolotāja – reiki mācība un prakse, apmācības.

Sarunas ar sargeņģeļiem – informēju par katra sargeņģeļiem, kā ari saņemot atbildes no katra sargeņģeļa, atbildu uz visiem iespējamiem jautājumiem, par visām dzīves sfērām dodot praktiskus ieteikumus, kā mainīt savu realitāti.

Individuālās meditācijas ar afirmācijām un kristālu minerālu dziedniecību

Kolektīvās meditācijas, caur afirmācijām, vizualizāciju

Individuālo kristālu un minerālu rotu veidošana, piemeklēšana cilvēka enerģētikai, tās uzlabošanai, jautājumu atrisināšanai.

Individuālā dziednieciskā smērīte, kāda psiho-emocionāla, enerģētiska jautājuma atrisināšanai, meridiānu un čakru līdzsvarošanai,  no dabīgajām ēteriskajām eļļām un maisījumiem.

Ļoti daudzi  skaisti   autorsemināri, ko esmu novadījusi, palīdzot cilvēkiem nonākt tuvāk sev, seminārus veidoju unikālus, tie neatkārtojās un nedublējas, jo es uzskatu, ka ir jāorientējas uz cilvēkiem, kuri  pievienojas uz šiem semināriem, tāpēc atkarībā no cilvēkiem tiek veidota semināra gultne, tā tiek piemērota un pielāgota, nav divu vienādu semināru,  jo informācija tiek  pielāgota tai grupai, kas pievienojas uz semināru, pēdējā gadā daži no veikumiem ir

„Tagadnes semināru cikls „  kas palīdz katram iemācīties sadzīvot ar savu tagadnes lauku un visiem tiem tagadnes aspektiem, ko mēs izpaužam, ļoti praktisks un noderīgs seminārs

„Virseņģeļa Rafaēla laimes mācība”  semināru cikls, kā atgūt, saglabāt un aktivēt savu laimes plūsmu

„Afirmāciju veidošana un sadarbība ar eņģeļiem”

„Sadarbība ar savu sargeņģeļi” seminārs, kurš veltīts iespējai izveidot saikni ar savu sargeņģeli, noderīgs un veselīgs visiem apziņas līmeņiem

„Afrodītes mācība- veselīgai mīlestībai un seksuālai plūsmai” šis semināru cikls vel ir aktīvs, palīdzot sakārtot mīlestības, seksualitātes un sievišķā- vīrišķā enerģijas.

Mērķi un vēlmes..
Turpināt un paplašināt savas zināšanas, vel interesantāk, patiesāk, brīvāk, vieglāk un skaidrāk  nodot tās idejas un domas, kas veicina manu un citu izglītošanos, brīvāku un ērtāku sadarbību ar sevi un savu Es, izprast mijiedarbības un sadarbību ar pasauli, iekšējo un ārējo.

Piefiksēju uz „papīra” priekš sevis to, ko es daru, vai tas man rādija kādu savādāku sevis izpratni – iespējams, deva iespēju aizdomāties, par to, cik daudz kas ir jau izdarīts, izveidots, iemācīts, kā ari to, cik daudz ko vel var apgūt un izdarīt, jebkurā gadījumā viss ir mainīgs un plūstošs, sevis prezentācija lai tomēr paliek katra ziņā, bet tiem, kuriem tas deva iespēju arī aizdomāties un  ielikt savā dzīvē pieturas zīmes, tad jau jāsaka – tas bija tā vērts J Bet mana pārliecība tomēr paliek pie tā, ka mani darbi ir mana labākā prezentācija, kuru nevajag formulēt, bet tomēr piekrītu, ka ir vērts piefiksēt, kaut vai priekš sevis, lai izveidotu atskaites punktus, kas ir līdz šim paveiks un pēc kā vel Dvēsele, sirds un ķermenis tiecās savā dzīves ceļā.


Ar prieku un vieglumu
Ilze Līkuma

piektdiena, 2014. gada 24. janvāris

Bez nelaimīgo sieviešu sindroma!

Viskrāšņākā ir tā sieviete, kas apzinās sava Es klātbūtni un vērtību sava dzīvē.




Mīļās, skaistās, šarmantās, burvīgās sievietes!
Šajā brīdī atkal jau gribās uzrunāt sievietes, jo ir nācies novērot un saprast likumsakarības, kas nāk līdzās ar nelaimīgo sieviešu sindromu, tā es to nosaucu, varbūt liksies mazliet nicīgi, kaut arī tā tas nav domāts. Es to nosaucu tikai tāpēc, ka tās, kas izpaužas šādā līmenī, ir dziļi vērstas uz ārējo pasauli, caur izteikti destruktīvu prizmu. Šajā  sindromā esot – tu kļūsti maksimāli vērsta uz apkārtējo izaicināšanu, patoloģisku vērtēšanu un maksimāli novēršoties no sevis, savas dzīves centra, avota un kodola, varētu pat teikt, ka sievietes, kas izvēlās šādu dzīves ceļu, ir izslēgušas  savas dzīves, lai neskatītos uz to, jo uzskata, ka tas nav pietiekami labs, skaists, perfekts, ideāls, kas gan bieži vien ir ilūzija, vai pašu meistardarbs, pašu pievilktais magnēts.
Šī patoloģiskā fokusēšanas uz āru rada ideju, par to, ka iekšējā pasaule, dzīve un sadzīve nav pietiekami laba, tāpēc  notiek atspēlēšanas uz āru, cilvēkiem, darba kolēģiem, draudzenēm, paziņām, vai kaut vai nepazīstamu cilvēku uz ielas, šī atspēlēšanas var būt dažāda, gan nicīga, gan augstprātīga, skaudoša vai vērtējoša, jo katra cita cilvēka skats tiek uztverts kā izaicinājums, kurš atgādina, ka man jau nav tik labi, pareizi, vai ari, ka man ir viss labi un pareizi, bet kāpēc es neesmu laimīga,  kāpēc tie, kam nav viss tika pareizi ir laimīgāki par mani, tad rodas blakusefekts, ko sauc par naidu- kas ir inde jūsu dzīvei,  ne tiem, kuriem  ir fokuss uz sevi.
Mīļās sievietes,  izejiet no šīs nelaimīgo sieviešu pozas un sindroma, neielaidiet to savā dzīvē, nekultivējiet to , nepadariet sevi par kādu , kurš labprātāk fokusējās uz citiem un noknābj tos, kuri  nav nelaimīgi, tā iespējams jūs ieraudzīsit , ka jūs nemaz neesat nelaimīgas, jūs šo nelaimīguma šablonu un zīmogu esat pašas sev uzlikušas, pievilkušas un piespiedušas uzlikt, lai nefokusētos uz sevi un savām patiesām vēlmēm un vajadzībām. Kāpēc nefokusēties?  Jo ir .. Bail.. par sevi, par savām izvēlēm, par to, ka ir Jāizvēlas, pašai, nevis citiem, ka var kļūdīties, nedarīt, neizdarīt, nebūt pietiekami labai.
Savā darbā es saskaros ar cilvēkiem, kuri negrib izvēlēties paši, viņi vēlās, lai visa pasaule izdara viņu izvēles un ja tad, kāda nebūs pietiekami pareiza, tad  lai visa pasaule arī uzņēmās atbildību par šim izvēlēm un virzībām. Šīs slēptās bailes būt fokusā uz sevi uz savu dzīves ceļu ir viens no iemesliem, kāpēc jūs paliekat nelaimīgas, jo citu cilvēku radītās izvēles nevar nekādi  uzlabot jūsu realitāti, tās ir kā iedvesmas graudi – tas tikai labākajā gadījumā, ja mākat tos izmantot, ja trāpāt uz pareiziem cilvēkiem , kuri atbilst  šim dzīves periodam jūsu dzīvē, kā ari tiem cilvēkiem, kas ir jūsu dzīvēs „no augšas doti”  bet arī tie liek domāt, traki, vai ne ?
Fokusu uz sevi pazaudējot, mēs ieejam fokusā uz ārējo pasauli, tiem cilvēkiem, kas ir mums apkārt, ar kuriem mēs saskaramies, mēs pārāk patoloģiski tos uztveram,  izejam no veselīgās cilvēcības,  no savām  Dievišķajām kvalitātēm, kuras katram no mums ir sniegtas, caur to novēršoties no Dievišķā sevī, uzgriežot muguru savam Spēkam , Sievišķībai un Patiesumam
Domāt par sevi, daudziem tā ir „Amerika”  jo fokusēties uz sevi mums nav iemācīts, kaut kā tas ir aizmirsts, aiz visām akadēmiskām zināšanām tas ir paslēpies dziļi Es nostūrī, uz kuru es tagad aicinu palūkoties, pasveicināt un ļaut lai tas ienāk dzīvē, atgriezās tam paredzētā vietā, galu galā – lai beidzot pilda savas Es funkcijas!
No otra skata punkta skatoties, ir skaidrs, ka esot izteikti nepiemērotās reakcijās, caur ko mēs pasaulei izrādām savu neapmierinātību, caur skaušanu , necilvēcību un neveselīgu attieksmi, mēs nojaucam paši savas Dvēseles radītos tiltus uz atbrīvošanos, iespēju, kā fokusēties uz sevi.  Ir jāsaprot, ka katra situācija no vienas puses vienmēr liksies kā bezizeja, bet skaidri ir arī tas, ka izeja tiek dota tieši līdzās, caur šo veselīgo attieksmi pret citiem mēs veidojam pozitīvu veselīgu magnētu, kas atgriežas ātrāk par negatīvo magnētu, apturam sevi no patoloģiskas fokusēšanās uz āru, pasakot sev, ka viss, kas ienāk mūsu dzīvēs nes mums veselīgu atbalstu.
No trešā skata punkta aplūkojot šī situāciju ir skaidrs, ka atbalsts, lai pieņemtu vajadzīgos lēmumus, pārvarētu bailes,  nāk no sargeņģeļa, kura klātbūtne, ja netiek noliegta vienmēr izpaužas caur tev tuviem, tāliem, pazīstamiem un nepazīstamiem cilvēkiem, kuri nāk ar savu reakciju, padomu, atbildes reakciju – liekot tev izvēlēties sev veselīgāku ceļu, tuvāk pie sava Es.
No ceturtā pieejas punkta uzlūkojot šo situāciju ir jāsaprot, ka  tās tavas reakcijas, kuras tu virzi uz apkārtējo pasauli ir kā  pieprasījums, šis pieprasījums ir atbildes reakcija, bet arī pieprasījums no tevis, no visuma, ja šīs reakcijas ir apzināti nicīgas, neveselīgas – tu radi šādu enerģiju, kas izejot cauri cilvēku ķēdēm, papildināta un izpušķota atnāk tavā dzīvē, kā vel spēcīgāks impulss līdz sāc domāt, aizdomāties, kur ir zudis līdzsvars, kā to atjaunot, viss visumā ir savstarpēji saistīts, tas mijiedarbojās, tāpēc jebkura reakcija ir lūgums, kas tiek atalgots, bezizejas nav jo tā nevar būt.

Kopsavilkumā  aplūkojot šo jautājumu man gribās teikt sievietēm..

Esiet burvīgas, mīliet sevi, nebaidieties būt ar savu Es un izpausties tā, kā jūs vēlaties, neesiet nelaimīgo sieviešu sindromā, neniciniet citas par to , ka viņas ir veselas, vai par to, ka viņas ir savādākas, nesalīdziniet, nebēdziet no sava Es un savas dzīves – izdzīvojiet savu dzīvi, fokusējoties uz savām vēlmēm, mērķiem, uz patiesi sevi un tieciet vai ne, bet jums pazudīs laiks lai bēdātos, jo jūs apgūsiet unikālu mācību-  sapratīsit , ka jau tagad esat perfektas, perfektā dzīvē, kura ir jāizmanto, jāpielieto un jādzīvo!
ieklausies savā Es – savā Dvēseles enerģijā un sadzirdi!

Ar prieku
Ilze Līkuma (sadarbojoties un iedvesmojoties rakstīšanai no Virseņģeļa Jofiēla, Uriēla un Zadkiēla)


otrdiena, 2014. gada 7. janvāris

Vieglums, caur katru savas dzīves soli



" Netipisks laiks  Janvārim"- tās bija manas domas, ejot no veikala uz mājām, ieradumā esot , pielāgojoties, piesūcoties ar cilvēku sajūtam manī iezogas domas par īgnumu, par pukošanos par lietu un ne-pārāk pievilcīgu laiku. Kaut kas mani aptur, tā ir iekšējā sajūta, ka man ir jāpaskatās apkārt,  ignorējot saķertās iesnas ar blakus esošo "komplektu"  kas saucas "vate galvā"  es palūkojos uz augšu, uz debesīm.
Brīnumains, kontrastains vieglums, skatoties kā plūst mākoņi, kā iet un mijās melnie mākoņi ar rozīgo gaismu, kas starojās caur tiem, padarot to mijiedarbību interesantu un aizraujošu,  vēja pūsti, tie veido daudzveidīgas un interesantas struktūras, koku zari piepildīti ar dzīvību un slēptu dziļu spēku, kas negaidot pavasari grib izlausties, svaigums, kas ieskauj visapkārt, vieglums un silta virmojoša enerģija, kas nāk no mātes zemes, tā uzrunā, liekot uz mirkli apstāties un ieraudzīt, ka tu esi šeit un tagad, šajā mirklī, šajā unikalitātē un skaistumā.
Tas man lika aizdomāties par to atbalstu, dzīvību un spēku, ko māte zeme mums sniedz, ka ikkatrā tās plaukumā un sagrāves procesā, mēs varam ieraudzīt sevi, daļu no savas izpausmes, mijiedarbojoties un paņemot  no šis sadarbības, katrs tieši to, ko esam izvēlējušies paņemt un pieņemt.
Tā es stāvēju uz ielas, skatījos debesīs, elpoju pilnu krūti svaigu un dzirdu Āgenskalna  gaisu un izbaudīju saskarsmi ar dabu un ar sevi, nē man netraucēja būt Rīgā, lai būtu dabā, jo daba ir uz soļa, tā nav tikai ārpus Rīgas, tā ir visur, tu esi daļa no dabas ritma.
Mirklis lai centrētos uz sevi var būt jebkas, arī sakustēšanās - ja vien tu to izdzīvo ar piemērotu attieksmi, nežēlojot sevi, nemokot sevi , bet pieņemot, ka māte zeme ir blakus un sniedz atbalstu,  stiprina iekšējo fokusu uz sevi, caur  mātes zemes elementāļiem - gaisu, uguni, ūdeni, zemi un Tevi pašu, kā centrālo elementu, caur kuru šī enerģija plūst, caur kuru tu sadarbojies ar savām  velmem, idejām , sajūtām, caur kuru tu radi pašu spēcīgāko magnētu - vēlmi, kas tiek sniegta tev pilnā apmērā.
Skaidrāka sevis apzināšanās, fokusēšanas uz savu tagadni ir kā atslēga, lai izdzīvotu savu dzīvi, izbaudītu jebkuru procesu, ja vien nepakļausies ārējiem pieprasījumiem, kas liek tev iekrist sociālā ieradumā -būt īgnam, neapmierinātam un aizvainotam, meklēt vainīgos un cīnīties, par to, kas nav tava cīna un tavs lauks.
Augstākais Es veido brīnumainus tiltus no tava ES apzināšanas uz tavu gribu, caur to tu iegūsti savu Ego, kas ir daļa no tilta, ar kuru ir jāsadzīvo, jāizprot un jāpieļauj lai šie tilti uz savu gribu  nav nevajadzīgi, destruktīvi priekš sevis, bet dod spēku ieraudzīt savas tagadnes krāšņumu, iespējas un spēku.

Lai katram mums savs vieglums, katrā savas dzīves solī!

Ilze Līkuma

p.s  Sveicieni jaunajā 2014. gadā ! :)