trešdiena, 2015. gada 14. janvāris

Visuma skudru pūznis

Iedvesmojos, nāk pārdomas par  to kā mēs cilvēki veidojam attiecības, kā saskaramies lai radītu unikālas pieredzes. Tas ir tik interesanti un daudzdimensionāli, kā vienlīdz visos līmeņos notiek sadarbība un nav tikai  gaišā, tumšā, labā un sliktā sadarbība ir bezgalīga un patiesi interesanta, niansēta, fokusēta uz vairākiem mērķiem vienlaicīgi, tieši tāpēc uz katru situāciju var paskatīties  dažādos līmeņos.


Nav pareizā līmeņa, kuram nu būtu jāpievēršas, ir tikai tas kur tu esi pats  un sevi sajūti vislabāk, vispiemērotāk šajā brīdī.
Domāju par izvēlēm, tām izvēlem, kuras mēs izdaram katru dienu,  runāt vai nerunat, rīkoties vai nerīkoties,  ieklausoties klusajā Dvēseles balstiņā, dažreiz prāta, bet dažreiz citu  iedvesmas vārdos, iedvesmojoties uz notikumiem un izvēlēm.
Tajos brīžos, kad notiek šīs saskares punkts, saruna,  acu skats,  mirklis, pirms mēs atbildam, visums gaida, tas ievelk elpu lai  ieraudzītu mūsu  izvēli,  ņemot vērā simtiem, tūkstošiem sīkumus,  mūsu personīgo vēlmi,  nosacījumus, principus pēc kuriem izvēlamies dzīvot šo dzīvi,  mazliet arī karmu ( bet tās plašākā nevis noniecinātajā, plikajā  uztveres līmenī) tas dod iespēju mums  pieņemt šo sadarbību un rīkoties, mēs varam rīkoties patiesi, savas sirds vadīti,  prāta, domu, gribas, līgumu vadīti – bet mēs varam nopauzēt, ļaut lai šī sadarbība paiet garām, lai izmet vel tūkstošiem , simtiem cilpu, lai atgrieztos pie tevis,  nostādītu tevi šajā punktā, kad tu kā ūnikums, kā meistars, kā cilvēks, kā egoists, kā Es, vari izteikties vai noklusēt piepildot savu scenārija punktu. Visumā tas ir kā uzplaiksnījums, kā impulss, kas izstarojas caur dažādām sistēmām, atgriežoties pie tevis, sniedzot tev nosacītu bonusu, ja tas ir bijis saskaņā ar Tavu plānu, tu vienmēr saņem algu, tiešu vai pastarpinātu, tev lietojamu vai nelietojamu, bet visums vienmēr ļauj saņemt atrunātos procentus, tas ir godīgs pēc savas būtības.
Izvēles – Tev ir tiesības izvēlēties kā rīkoties, kā iet savu ceļu,  tikai Tu pats vari izvēlēties iet arī svešu ceļu, vai līkumot savā ceļā, bet ja tev ir jāsastop kāds cilvēks, kas ir tava bāka, tavs sazemēšanas punkts, vai tavs iznīcības impulss tu to sastapsi, pat , ja izvēlēsies iet svešā dzīves scenārijā. Es redzu, kā bieži cilvēki izvēlās eksperimentēt, izvēloties mainīt dzīves kursu, deļ iedvesmošanās no citu dzīves platformām, es redzu ,kā cilvēki, kam ir attiecību un mīlestības pieredzes  izvēlās kļūt par garīgiem cilvēkiem, kaut arī , tas ir viņu lielais līkums, cilpa un māneklis, kas noved no patiesā ceļa,  neskatoties uz to, vai paies  četri,  desmit vai piecpadsmit gadi, viņi atgriezīsies un izies sev paredzēto attiecību un mīlestības karmu, iegūs savas mācības un ne tāpēc, ka tā būtu „ļaunā karma” bet gan tāpēc, ka tu pats esi visumam tā paziņojis pirms savas inkarnācijas, ka šobrīd vēlies veidot attiecības, nevis veidot garīgumu, bet garīgums ir kā izklaide, kurš tev var dot skaistu bonusu, papētīt no citas puses savu attiecību jautājumu.
Es bieži saku – „Tik un tā, visi jau atnāks” bet tā ir, ja ir pieturas punkts,  šī bāka -  cilvēks, tu nevari nomaldīties no sava dzīves ceļa,  tu vari tikai  uztaisīt mazu izbraukumu, varbūt iepriekšējās dzīves scenārijā, varbūt citu likteņos, bet tā vai tā, ši spēcīgais magnētisms, ko izstaro cilvēki – bākas tevi pievilks atpakaļ, tu nevari pazaudēties..
Tu nevari aiziet garam savam liktenim, to es apzinos, kad skatos šajās likumsakarībās, kad redzu cilvēku scenārijus, bet šī sajūta, kad jūti , ka līgumi tiek atlikti ir mazliet savāda, tāda atkārtošanās un nenotiekošu notikumu atblāzma, kas seko līdzi,  ja esi cilvēks- bāka, tu zini, cik muļķīga ir sajūta, kad tavs cilvēks(* tavs cilvēks var būt tev mazsvarīgs cilvēks, bet arī ļoti svarīgs, jo cilvēka prāta līmenī var  notikt cita līmeņa apzināšanās) izvēlās iziet šo mazo vai lielo laika cilpu, nepabeigta, gaidīšanas sajūta, kas dzīvojās fonā, tā rada jautājumu – kas ir tik nepabeigts, kas vel ir jādara, vai arī... ko es daru nepareizi? Šādos brīžos ir jāsaprot, ka neskatoties uz šiem pieturas punktiem, tu vari iet tālāk, visums  ir spējīgs visu pārveidot tā, lai tu nekļūtu par notikumu upuri, tikai ļauj to uzzināt visumam, savam sargeņģelim, ļauj caur jūtām sniegt impulsu „es atļauju un ļauju lai visums to reorganizē tā, kā man tas ir veselīgāk un lietojamāka” tu sajutīsi vieglumu.. dzīve turpinās..tavs cilvēks pie tevis atnāks, kad būs gatavs, bet arī tu , kaut būsi savādāks , bet pilnīgs savā perfektumā varēsi sniegt impulsu, patiesu, tādu , kāds bija norunāts, tur  izplatījumā, sākuma, pieturas punktā, apziņas sākuma un beigu punktā – vienotā tagadnē.
Apcerīgi iedvesmotā

Ilze Līkuma

3 komentāri:

  1. Izskatāties apgarots cilvēks. Gribēju apvaicāties, vai tiešām Visumā eksistē dalījums labajā un ļaunajā (Jūs šo dalījumu pieminējāt), jeb tas, ko saucam par labu vai ļaunu ir mūsu šī mirkļa attieksme pret kaut kādu notikumu? Pieļauju, ka arī Jums ir gadījies, kad liekas - viss ir slikti, bet paiet laiks un saprotat, ka tas, kas noticis, nebija slikti, bet labākais, kas tajā brīdī varēja atgadīties.

    AtbildētDzēst
    Atbildes
    1. Viss ir atkarīgs no tā līmeņa, pieejas punkta, apziņas aspekta kurā tiek tverta realitāte. Labā un ļaunā nav , pretstati ir un vienlīdz ari nav, viss ir akarīgs no apziņas- apzināšanās līmeņa un pieejas punkta, caur kuru gūti pieredzi. Nav pareizāks pieejas punkts, ir tāds kurš ir saderīgs ar subjektīvo tagadni kad esi šeit un tagad - fiziskajā realitātē.
      Bet skatoties no cilvēcīgā aspekta - mums ir tiesības un pat ir vēlams reaģēt uz notikumiem veselīgi, tieši tā, kā to gribam sajūtam, caur konkrēto pieredzes plašumu, tas arī sniedz šo unikalitāti, atstājot nospiedumu ( pieredzi) . "Es" enerģija pat ja tver kopējo harmoniju par situāciju, vienmēr dzīvo situācijas kodolā, tāpēc Jūsu minētais ir veselīga attieksme, ko mēs kā cilvēki bieži vien praktizējam. Protams, ir arī brīži, kad jau sākuma tu zini, ka tas ir labi, tikai to labumu nespēj ieraudzīt, tāpēc ļauj sev reaģēt un skatīsies, kā atrisināsies un risināsies esošā situācija.

      Dzēst
    2. piemēram, ja cilvēks redz tikai vienu notikuma aspektu, nokrāsu, bet neredz, ka var būt vairākas, vai tas ir labi vai ļauni ? Ļauni tas ir tam, kurš dēļ tā izjūt diskomfortu, bet labi ir tam, kurš nezin ka var būt savādāk.. vai varbūt labi ir tam, kurš zin, ka šis notikums ir kā cita sastāvdaļa un nemaz nav notikuma centrs. Patiesībā jau tas vienkārši ir.. Vienmēr IR gan labi, gan ļauni, bet arī to vienmēr nav.
      Bet es jau atkal runāju par šo pieredzes daļu - ko mēs kā zemes iemītnieki varam tvert... citos griezumos viss ir daudz savādāk, bet ari cilveka apziņai neveramāk.

      Dzēst