svētdiena, 2015. gada 1. februāris

Dzīves mirkļi


Mazie, skaistie, krāšņie dzīves mirkļi, gluži kā sniegpārslas, kas kūst plaukstās, alķīmija starp blīvo un smalko plānu, caur fiziskā ķermeņa aprisēm, sajūtas, jūtas, emocijas, reakcijas, tas ir nenovērtējams, tas ir brīnums, ar kuru mēs piedzimstam, neizbaudot nomirstam un jau vēlāk, spējam saprast, ka tas ir bijis skaisti, brīnumaini un bezgalīgi interesanti..
Vai kāds traucē mums izbaudīt mūsu dzīvi, sadzīvi, mirkli , esību jau tagad?
Vai cik ierasti ir meklēt ienaidnieku, vainīgo, vainojamo, tik  ērti un viegli, tik cilvēcīgi bet vienlīdz ari mīļi, ja uz to skatās no visuma puses, mēs bubināmies savās vēlmēs/ jūtu haosā - mēs spīguļojam, radam  interesantu emociju - jūtu ķīmiju apkārt savā laukā,  smukajos plānos tas pievērš uzmanību, lai mūs pētītu, tad mūs pēta, tās būtnes, enerģijas veidi, kādām tas ir interesanti, nav ko pārmest ne sev ne citiem, bet mēs piesaistām to, ko radam, tā tas ir.. ja mēs nepiesaistāmies viņiem, viņi nepiesaistītos mums.. Tādi jau arī izpaužas labā un ļaunā neesamība, nosacīti mums netraucē ne sava labā ļaunā daba, ne citu, ne materiālu, ne garīgu izpausmju radītā.. tā dzimst brīvība, katra unikālā un neatkārtojamā, mirklis.
Bet šo mirkli nav iespējams radīt mākslīgi, nevajag mocīties , drīzāk paturēt prātā, lai tad, kad  izdzīvojot savu apzināto dzīvi apzināti - piefiksētu, saprastu un pateiktu pati sev,  ka esi nonācis šajā atskaites punktā, kas starp-citu, tevi nepadara labāku vai sliktāku.Prātam izejot caur šim cilvēcīgajam peripetijām ir vissmagāk, viņš  visu mēģina strukturēt, saprast, izprast un tic ka var visu izprast un saprast.. Cilvēcīgā  ķermeņa spēlē ir ļoti unikāla, tik daudzās un dažādas variācijās mēs veidojam pieejas punktus savai dzīvei, to kā izpaužamies, kā jūtamies, kā reaģējām.
Tas viss veido mūsu pieredzi, pieredzes kopumu, gan tas, kā mēs izbaudām/ neizbaudām dzīves mazās lietas, mirkļus, situācijas, sajūtas, gan tas, uz ko mēs tiecamies, tāpēc nav unikālas receptes, lai izdzīvotu šo dzīvi laimīgi. Ir iespēja saprast savas pozīcijas, savu sākuma komplektu ( garīgo un emocionālo, mentālo iespēju kopumu), ar kuru nāc uz šis planētas, šajā dzīvē, lai veiksmīgi un labvēlīgi to izdzīvotu uz saviem noteikumiem, katra cilvēka scenārijs var būt  veiksmīgi izmantojamas un pielietojamas savu dzīves mērķu sasniegšanā, ja vien spēj izmantot gan  materiāli/fizisko  un garīgo enerģiju platformas, kuras ir tieši tev un tieši priekš šis dzīves. Šīs platformas veido mazi un cilvēcīgi notikumi, atskaites punkti, prieki, bēdas, iespējas un nespējas mirkļi, bet izdzīvojot tos savā ātrumā, vieglumā un izvēloties dzīvot savu dzīvi, tu dod sev iespēju gūt baudījumu ari šīs dzīves laikā, nevis tikai pēc šis dzīves :)
Nē, tas nav vienkārši, tam ir vajadzīga zināms gara briedums, kas neatspoguļojās vecumā, bet gan dzīves skatījuma plašuma, spējā ieraudzīt savā dzīvē likumsakarības, uz kurām tā balstās, bet arī to ir iespējams attīstīt, ja uz to fokusējās un strādā ar savām emocijām, jūtām, garīgo planu, gan vienā gan otrā līmenī ( garīgajam un materiālajam plānam ir jābūt līdzsvarā un sadarbībā).
Tad prāts paliek mierīgāks, pieņemošs un ļauj tev uzlūkot pasauli garīgi - materiāli, vienlīdz izbaudot krāšņumu ko sniedz materiālais plāns, ieraugot un saprotot krāšņumu, kas nāk caur garīgo plānu. Nē tas nav nepārtraukts  eksaltēts- eiforijas stāvoklis, tas var būt ari miera mirklis, tas var būt arī haoss, kas dzimst vieglumā.

Ielūkoties sniegpārslu dejā un nenoslāpt skaistumā
Ielūkoties haosā un nepazust tukšumā
Ielūkoties mīlestībā un neiekrist bezgalībā
Vai varbūt iekrist, būt, dzimt -pirmatnējā skaistumā..?

Ilze Līkuma

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru