pirmdiena, 2015. gada 30. marts

14.Diena : Dzīve kustīgā mierā

Ne vienmēr nevar pacelt to ko nevar panest , kā ari, ne-vienmēr gribās nest, to, ko var panest. Cilvēki ir unikāli, tieši dēļ tā, ka ir spējīgi uz visu, pat uz to, ko nemaz nevajag vai nebūtu lietderīgi un veselīgi celt, nest un darīt.  Brīvā izvēle un brīvais radošums, kas iestarojās caur katra sirdi ir unikāls un bieži vien dod iespēju radīt skaistus brīnumus - personīgās unikalitātes, tās varbūtības, kuras nebūtu piepildījušās, ja vien tu negribētu izdarīt ko tādu, kas ir pāri tavam iespēju laukam. Iespējams, ka nemaz jau nemēģinām darīt to, kas nav iespējams, drīzāk, tad, kad tas nav lietojams ērti un komfortabli- nevēlies to izdarīt,  bet šis iekšējais dzinulis, vēlme darīt ir liela un pat lielāka par bailēm, kuras ir fonā šim dzinulim. Darbības un pretdarbības spēkiem sadarbojoties, mijiedarbojoties un pat cīnoties, rodas intensitāte, kuras pavadītā dzīve rada ilūziju par to, ka ir jāgrib sevi pārvarēt , tas ir vel viens no visuma instrumentiem, kā radīt unikalitātes, kā dot iespēju mums attīstīt sevi un izaicināt. Gluži kā visuma mākslinieks, tu ieej savos izaicinājumos, balansējot starp jā un nē, iekrītot vienā vai otrā aspektā, iznesot sevi jaunā līmenī un no jauna.
Tomēr ne vienmēr vajag un ir nepieciešams pacelt to, ko negribās, pat ja citi mēģina tev ieteikt, ka tas ir tas, kas tev ir pats nepieciešamākais, tajā pašā laikā neizaicinot sevi, dzīvojot pārmērīgā vienmuļībā ir grūti, jo ar laiku ieslēdzās apnikums, kas sasaldē visu kustību. Vēlme  atrast savu patieso līdzsvaru starp gribēt un negribēt, darīt un nedarīt, kā ari, robeža, kad sākās slinkums un nevarība, mēģinot šo  slinkumu pārvarēt var iekrist otrā galējība, kas ir pārmērīga vēlme darīt un rīkoties, kas gan nav tik izteikta, bet kad ir uzstrādāta  var darboties kā ātrgaitas vilciens, bet bieži vien, šis vilciens ir spējīgs traukties tikai vienā  virzienā, viena dzīves aspektā, kad citos var atrasties pārmērīgs slinkums, kā kompensējošais mehānisms. Es tomēr uzskatu, ka šis darīšanas un nedarīšanas līdzsvars ir iegūstams tad, kad apzinies, ka nav tikai viena kustība, virzība un plūsma vienlaicīgi, ja apzinās savu elastību un to attīsta, var izmantot gan šo ātro virzību, gan miera plūsmu, pārslēdzoties, elastīgi pārejot no viena otrā plūsmā. Protams, ka pasaule vienmēr mēģinās izaicināt ar to, ka liks iznest vairāk kā vajag, vai mazāk, kā tev ir paredzēts, kā ir labi un lietojami, bet arī šeit ir zināma izklaides varbūtība - tverot savu dzīvi vieglāk un elastīgāk, izbaudot savas dzīves pārmaiņas un spēju  izpausties no dažādiem pieejas punktiem.

Dzīve kustīgā mierā
Ilze Līkuma
33dienasManāKrāsaināDzīvē

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru