sestdiena, 2015. gada 26. septembris

Bēdas, kā draugs, ne ienaidnieks!

Velējos parunāt par bēdām.. tā ir noskaņa, kas piemeklē mūs visus, biežāk un mazāk bieži, bet  tā ir emocija, reakcija, enerģija,  tas ir cilvēcīgi un normāli, ka mēs izjūtam bēdas, tā ir daļa no cilvēcīgo emociju gammas. Veselīga kādas emocijas uztvere ir  nepieciešamība, lai uzturētu veselīgu savu ķermeni, ne tikai emocionālā līmenī, bet arī fiziskā kodolā. Ķermenis ar mums runā, jo tas ir tuvākais pieejas punkts mūsu apziņai, domu līmenī. Dzīva emocija ir atslēga, kas ir tavās rokās, tavā apziņā. Bēdas nav nekas slikts vai nosodāms, tas nav izskaužams, vai noliedzams, tā ir daļa no visa, kā  viss šajā dzīvē. Bēdas kļūst par ienaidnieku, tikai tad, kad tās tiek apspiestas, noliegtas, vai kad tās tiek patoloģiski kultivētas un celtas "slavas saulītē" tad bēdas kļūst nosacīti "toksiskas" tās kļūst enerģētiski lipīgas un nospiedošas, jo tām tiek piedota nedabīga forma un izpausmes veids.


Tieši šis nedabīgas bēdas veido  augoņus, parasti gan šie augoņi ir "labdabīgi" bet šādi organisms saka -:" Es  bēdājos, bet tu to noliedz! " tāpēc nav jēgas un vajadzības noliegt bēdas, tā vietā uzsāc sarunu ar savu ķermeni, savu apziņu un emocijām, ļaujies sev izbēdāt savas bēdas, ļauj sev iet uz priekšu un dziedināt šīs bēdas- tās nosvinot, nolīdzsvarojot ar piemērotu un tieši tev veselīgu emociju, enerģiju un domu. Bieži vien šie  labdabīgie augoņi aktivējas saules ietekmē, tas ir tikai tāpēc, ka saules enerģija  nosacīti mūs saista ar pirmavotu, bet tas, kas ir mūsu pirmavots - tas dod mums spēku augt  visos līmeņos. Kāda enerģija, emocija ir vadošā, tādā  arī tā tiek "audzēta" ar saulītes dāsno glāstu. Protams, ir  vairāki  "bet" un citi nosacījumi, bet kā jau viss, katrs gadījums ir jāskata dziļāk un uz katra cilvēka patiesā emociju, karmas fona.
Bēdas tāpat kā daudzas emocijas dod iespēju nolīdzsvarot sevī daudzas enerģijas, atlaist un atbrīvot saspringumus, kurus citos veidos atbrīot būtu apgrūtinoši, tāpēc ļausimies dabiskajām emocijām, ļausimies bēdam, nepiespiežot tām kļūt par pataloģisku dzīves biedru.

Ilze Līkuma 

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru