sestdiena, 2015. gada 26. septembris

Bēdas, kā draugs, ne ienaidnieks!

Velējos parunāt par bēdām.. tā ir noskaņa, kas piemeklē mūs visus, biežāk un mazāk bieži, bet  tā ir emocija, reakcija, enerģija,  tas ir cilvēcīgi un normāli, ka mēs izjūtam bēdas, tā ir daļa no cilvēcīgo emociju gammas. Veselīga kādas emocijas uztvere ir  nepieciešamība, lai uzturētu veselīgu savu ķermeni, ne tikai emocionālā līmenī, bet arī fiziskā kodolā. Ķermenis ar mums runā, jo tas ir tuvākais pieejas punkts mūsu apziņai, domu līmenī. Dzīva emocija ir atslēga, kas ir tavās rokās, tavā apziņā. Bēdas nav nekas slikts vai nosodāms, tas nav izskaužams, vai noliedzams, tā ir daļa no visa, kā  viss šajā dzīvē. Bēdas kļūst par ienaidnieku, tikai tad, kad tās tiek apspiestas, noliegtas, vai kad tās tiek patoloģiski kultivētas un celtas "slavas saulītē" tad bēdas kļūst nosacīti "toksiskas" tās kļūst enerģētiski lipīgas un nospiedošas, jo tām tiek piedota nedabīga forma un izpausmes veids.


Tieši šis nedabīgas bēdas veido  augoņus, parasti gan šie augoņi ir "labdabīgi" bet šādi organisms saka -:" Es  bēdājos, bet tu to noliedz! " tāpēc nav jēgas un vajadzības noliegt bēdas, tā vietā uzsāc sarunu ar savu ķermeni, savu apziņu un emocijām, ļaujies sev izbēdāt savas bēdas, ļauj sev iet uz priekšu un dziedināt šīs bēdas- tās nosvinot, nolīdzsvarojot ar piemērotu un tieši tev veselīgu emociju, enerģiju un domu. Bieži vien šie  labdabīgie augoņi aktivējas saules ietekmē, tas ir tikai tāpēc, ka saules enerģija  nosacīti mūs saista ar pirmavotu, bet tas, kas ir mūsu pirmavots - tas dod mums spēku augt  visos līmeņos. Kāda enerģija, emocija ir vadošā, tādā  arī tā tiek "audzēta" ar saulītes dāsno glāstu. Protams, ir  vairāki  "bet" un citi nosacījumi, bet kā jau viss, katrs gadījums ir jāskata dziļāk un uz katra cilvēka patiesā emociju, karmas fona.
Bēdas tāpat kā daudzas emocijas dod iespēju nolīdzsvarot sevī daudzas enerģijas, atlaist un atbrīvot saspringumus, kurus citos veidos atbrīot būtu apgrūtinoši, tāpēc ļausimies dabiskajām emocijām, ļausimies bēdam, nepiespiežot tām kļūt par pataloģisku dzīves biedru.

Ilze Līkuma 

piektdiena, 2015. gada 25. septembris

Eņģeļu čuksti 25.Septembrī

"Sadzirdēt sevi tas nenozīmē pārkliegt citus."



Sargeņģeļi aicina atcerēties, ka iekšējā balss un impulsi nav jāpierāda pasaulei, jo pasaule tos pieņem, netraucējot izpausties arī citiem impulsiem. Atlaid bailes par savu patiesumu un esi savā patiesumā,  kopā ar taviem sargeņģeļiem, tu vari gūt brīnumainu impulsu, kas savienosies ar tava  patiesuma gultni, iznesot tevi, tavu dzīvi un iekšējo pasauli starojumā, kurš apburs un izgaismos tavu dzīves ceļu. Sargeņģeļi ir drošais balsts, kurš aicina fokusēties uz sevi un savu iekšējo impulsu plūsmu, atlaižot bailes no drošā lauka, tu ieiesi drošā platformā.

#eņgeļučuksti
#sargeņgeļi
Ilze Līkuma

trešdiena, 2015. gada 16. septembris

Eņģeļu čuksti : Pieņem, ļaujies, atceries

Ieklausies sevī, sava sargeņģeļa impulsos, šī iekšējā plūsma vienmēr un stingi tevi noturēs pie tava patiesā ceļa.



Sargeņģeļi aicina atcerēties par savu saikni ar Dvēseles un Personības enerģiju, kas palīdz noturēt fokusu uz sevi, savu enerģiju un patieso patību. Sargeņģeļu atbalsts ir impulss, sajūta, sirds dzirksts, kas ir skaļāka par bailēm, nezināšanu vai izmisumu, Uzticies tam, ka tavs sargeņģelis ir līdzās un ļauj tev iziet tevis izvēlēto ceļu  viegli un graciozi, ja vien pieļausi, ka tu to esi pelnījusi. Ļauj sev saņemt nopelnīto,  ļauj sev pieņemt visus tos impulsus, kuri tevi noved uz patiesu dzīves ceļu. 

Atceries. Ļaujies. Pieņem.
#eņģeļučuksti
#sargeņģeļi

Dzīves pieturzīmes"Garīgie kompleksi"

Ir tik daudz runāts par kompleksiem, bet bieža parādība starp cilvēkiem ir arī garīgie kompleksi, prasti šie cilvēki, nemēģina ar savu garīgumu pārspēt sarunu biedrus, vai cilvēkus ar kuriem veido diskusijas. Cilvēki ar garīgajiem kompleksiem bieži vien klusē tad, kad būtu jārunā, bet kad runā, tad tas ir kā spēriens no skaidrām debesīm.
Garīgie kompleksi ir tikpat nevajadzīgi, kā fiziskie un materiālie kompleksi, bet arī, kalpo kā pieredzes, kā atslodzes pēc dzīvēm, kur šādi kompleksi nebija un nevarēja būt, atelpa, kuru gan var izmantot  daudz saudzīgāk, maigāk priekš sevis. Visās mācības ir sava "sāls" un šīs mācības sāls ir spēja novērtēt dziļumu, kas rodas, no spēciga fokusa, uz notikumiem, šie cilvēki uz pasauli skatās vairāk dziļumā, nekā plašumā un tā ir labi, ja tā tiek nolīdzsvarota ar piemērotiem atbalsta punktiem, kuri gan pašam cilvēkam var likties, kā traucēkļi un šķēršļi.

Svarīgi ir sadzīvot ar šiem garīgajiem kompleksiem, lai varētu priekš sevis izveidot dialogu un apzināties, cik lielā mērā tie ir draugi, bet kur gluži otrādāk kalpo kā ienaidnieki sev un savai pašaizaugsmei, plūsmai un viedokļu prezentācijai. 
Cilvēki ar garīgiem kompleksiem gūst "iedvesmas spērienu" no cilvēkiem, kuriem šie kompleksi nav, tie ir cilvēki, kuri  nešķiro ko runā, kāpēc runā - nedomājot par vārda segumu, bet gan mehāniski maļ savu citur padzirdēto gudrību un šiem cilvēkiem ir labi, jo viņi kalpo kā iedvesma garīgajiem kompleksētājiem, kā motivators, kurš palīdz neaizmigt savā garīgumā, bet kurš liek padalīties ar tām pārdomām, kas dzimst iekšējā alķīmijā. Galu galā, ari garīgie kompleksētāji kādā no realitātēm veido šādu iedvesmas spērienu :) 

Visums ir ļoti  vieds, bet cilvēki ir gudri - uztverot šo viedumu un veidojot interesantas kombinācijas, kuras motivē viens otru, lai rīkotos tālāk, lai ieviestu savu izvēlēto mācību savā dzīvē,  izveidotu saspēles ar citiem mācības dalībniekiem, apzinoties, ka abas mācības lomas ir nosacīti galējie punkti, kuri nekad nesaskarsies, jo traucās prom viens no otra, bet vienmēr motivēs rīkoties un saprast, ka patiesība ir kaut kur pa vidu, centrā, kurš gan katram ir savs.

Ilze Līkuma 

trešdiena, 2015. gada 2. septembris

33.Diena:Tev taču ir jādara tā!

 Jo vairāk plūst laiks, jo skaidrāk katrs izvēlās sev savu rīcības modeli, kuru izmantojot  kļūst saprotams citiem, šis rīcības modelis cilvēkos rada  sajutu ,ka viņi visu kontrolē, ka vide ir droša, tieši tāpēc, pēc laika, šis rīcības modelis saaug ar tevi, radot tev otro ādu, tā tevi sāk uztvert, tā ar tevi sāk runāt, tā par tevi domā- tu esi kļuvis par šo rīcības modeli.
Brīžiem nāk nojausma, ka gribi izkāpt no šī rīcības modeļa, jo tu esi mainīgs, tu esi pakļauts cikliem, tu esi pakļauts mainībai, bet šī "otrā āda" uzspiež tev gribēt un rīkoties pilnīgi pretēji tavam mainīgumam.  Pasaule pieprasa šo saaugušo modeli un mirkļos, kad tu uzrunā pasauli  - sakot, ka esi savādāks, tā tev netic,  jo viņa redz, ka tava āda ir vecā, ka tavs rīcības modelis nemainās.

Tu vari mainīt savu rīcības modeli, nebaidoties būt mainīgam, saprotot, ka tu vari  darīt jebkā, kā vien vēlies, katru reizi tas var būt pareizi un labi, iespējams, cilvēki, nespēs tevi uztvert kā konkrētā šablona pārstāvi, bet tu toties spēsi sevi uztvert kā sevi - kas arī dos iekšējo gandarījumu un spēku virzīties tālāk, spēku, kurš nav vardarbīgs ne pret tevi ne pret citiem.
Ļaujies savai patiesai mainībai, tad  kad tu pieņemsi, ka vari mainīt savu viedokli, izpausmi un vēlmes, velmju realizāciju, pasaule sāks pamazām pieņemt to, ka tavs modelis ir mainīgais, iespējams, daži uzskatīs tevi par draudu jo nevarēs tevi kontrolēt, tomēr, tu spēsi pār-valdīt savu dzīves plūsmu, savu rīcību un būt godīgs pret sevi.
Nebaidies zaudēt "otrās ādas" statusa ilūziju, kuru tev pieprasa sabiedrība, jo tu zini kāds tu esi savā sirdī, savā centrā un Dvēselē un tikai tam ir nozīme - priekš tevis un tavas pieredzes iziešanas.
Tad, ja kāds tev teiks :"Tev taču ir jādara tā, kā darīji iepriekš!" varēsi sirdī izjust mieru, pateicību un iekšējo siltumu, jo zināsi, ka ir laiks atbrīvot veco rīcības modeli, kurš atkal ir  novecojis priekš tavas tagadnes.

#33dienasManāKrāsaināDzīvē
#dariTā

Ilze Līkuma

Brīvās gribas akts

 Nekas nevienam nav pienākums, tas vienmēr ir brīvās gribas akts, jautājums ir tikai tajā, kurā līmenī, šī brīvā izvēle izpaužas, caur kuru līmeni tiek noslēgta šī vienošanās. Ja mēs izvēlamies veidot kontaktus, attiecības,  bet pārkapājam šo brīvas gribas izvēli paši pret sevi - spiežot sev izvēlēties draudzēties, izpausties, strādāt  tur kur nav mūsu brīvā izvēle, bet gan apziņas, domu, statusa piespiestā ilūzija, mums šis darbības notiek ļoti grūti, smagi, lēnām, blīvi.
Mēs tajos brīžos cīnāmies pret sevis paša brīvās gribas nodomu, kas izpausts kosmiskā līmenī, mēs pārkāpjam pāri paši sev, noliedzot brīvo gribu un dāvanas iespēju savā dzīvē.
Savā dzīves plāna var būt gan grūti, gan viegli, bet ir brīnišķīga fona sajūta, ka tas viss tevi novedīs pie pareizā risinājuma, pie pareizā ceļa un plūsmas.
Lūdz piedošanu sev, ka esi pārkāpusi šo brīvo gribu pati pret sevi  - piespiežot  sev darīt to, kas nebija nedz karmiski piemērots nodoms, nedz emocionāli piemērots nodoms, bet gan prāta, ego vai statusa uzspiests rīcības modelis.
Jo mazāk tu spiedīsi sevi rīkoties pret savu brīvo gribu un patiesumu, jo labāks, pareizāks un patiesāks bus  kontakts, ko veido ar cilvēkiem, pasauli, savu darbu.  Patiesa ļaušanās dabiskajam procesam sevī, pieņemot  to  tavu unikālo un patieso attiecību un saskarsmes modeli, ļaus tev rīkoties tad, kad  tas ir veselīgi un saderīgi.
Ļaujies, lai  aug tava cieņa pret savu izvēlēto dzīves ceļu, tad šī cieņa izveidos ceļus, lai tu spētu cienīt arī citu izvēlētos ceļus un virzības, Cieņa var palīdzēt  rīkoties "pareizi" un  labi priekš tevis, kas  savukārt ļaus tev iekļauties dabiskajā lielajā procesā.
Cieņa tev ļaus izvēlēties  nedarīt, tad , kad karmiski un enerģētiski tev nav jādara, lai arī cik tas nebūtu pretrunā ar prāta uzliktajiem nosacījumiem, ar žēlumu vai žēlošanas balsi, kas liek žēlot visu un visus, galvenokārt jau sevi caur citiem.

Ilze Līkuma