svētdiena, 2016. gada 8. maijs

Variantu telpa un restarts

Sen nesam runājuši, jā, šos ierakstus uztveru kā sarunu ar Tevi lasītāj, pat ja Tu kūtri neatbildi un nekomentē, es zinu, ka Tu lasi, tāpēc gribu padalīties ar tām savām pārdomām, kuras šobrīd dzimst manā apziņa, varbūt arī sirdī un emocijās.
Gribēju parunāt par  Restartu, katram no mums ir nepieciešams Restarts, lai varētu virzīties tālāk, tā nav iedoma, ego muļķības, vai sievišķīga iegriba, vēlme pēc pārkārtošanās, līdzsvarošanās ir katram no mums, neatkarīgi no tā vai esi sieviete vai vīrietis. 
Bieži šo iekšējo restarta brīdinājumu mēs noignorējam, ielecot dziļāk darbos, notikumos, sadzīvē, attiecībās, draudzībās un citos tūkstošiem sīkumos, kuri veido mūsu dzīvi, bet īsto dzīvi aizmirstam, nirstot caur iedomāto varbūtību kopumu, kurā brīžiem gremdējamies, kad tēlojam priekš sevis "restartu" - caur veselīgām, vai mazāk veselīgām nodarbēm.
Ir ļoti smalka robeža, dzirda kā sudraba dzīpars, kas ļauj nodalīt esošo no iekšējiem maldiem un  iluzorās kņadas.
Zināt- šī sajūta, kad viss pārkārtojās un kad tas ir patiesi un derīgi, nav atkarīga no ārējiem apstākļiem un cilvēkiem, tomēr piekritīšu ir veselīga vēlme pēc komfortabliem apstākļiem ārējā vidē, kad norit iekšējā lauka pārkārtošanas. Bieži vien ši veselīgā vēlme tiek jaukta ar Ego, bet tā tas nav, mums ir tiesības savā variantu telpā – realitātē izvēlēties sev patīkamu variantu, tikai šis variants nekad nebūs universāls, to pieņemot pazūd vilšanās neizdarīto un sākās sevis pieņemšana. Tu nevari būt vienlaicīgi divās vietās un divos variantos – vienu izvēloties vienmēr tu izvēlēsies kādu no variantu kopumiem, kurā nebūs viss 100% ka tavās iedomās, priekšstatos par to, kā tam vajadzēja būt, jo tu jau būsi mainījis pieejas punktu, caur kuru skaties uz realitāti.
  Sakārtojot domas - tās nedomājot tik intensīvi, vai gluži otrādāk domājot arvien intensīvāk, neviens nav pateicis kurš ir tas īstais, pareizais variants, kurš strādās uz visiem 100% un visiem. Ja pasaulē būtu universālas formulas - tai nebūtu nejaušības, kas savukārt ir  evolūcijas virzītājspēks. 
Nav svarīgi, kas tevi ievirza šajā restartā, vai tā ir meditācija, pārdomas, vai sportošana- ļaujies, ļauj sev sakārtot savu iekšējo pasauli, atlaid lieko kontroli un pārstāj dzīvot bezgalīgā stresā kaut uz vienu ieelpu un izelpu, negaidot, kad tevi ārējie apstākļi noliks pie vietas. 
Negaidi slimības un citus smagus stāvokļus, kas liks tavam ego veidot liekas saspringuma un sasaluma enerģijas, kaut rīt paņem sev stundiņu laika un vienkārši Esi, ļaujies savas dzīves notikumiem,  sajūti šo smalko robežu, ļaujies savai iekšējai alķīmijai - restartē savu dzīvi.

Ar sveicieniem
Ilze Līkuma 



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru