svētdiena, 2017. gada 19. februāris

Izvēlēties "pareizās" izvēles

Visapkārt tik daudz dažādu aicinājumu, kuri skandina "Izvēlies mani!" tik daudz motivāciju, pozitīvu, negatīvu vai mazliet bēdīgu un skaudri nicinošu, kuri liek Tev izvēlēties, gribēt un vēlēties būt ar viņiem, par viņiem, pret viņiem.
Visa pamatā ir viena vienīga izvēle!
Tas nav grūti - bet ir neiespējami, ja apzinies, ka neesi iemācījies izvēlēties.
Kas veido Tavus izvēles principus, kas tos ir konstruējis? Tava ģimene un dzīves pieredze?
Arī šeit ir sajūtas, ka izvēles virmo kaut kur gaisā, ar savu uzskatu sistēmu ( informatīvo struktūru) tās tiek tvertas un pielāgotas tavas unikalitātes atblāzmai, bieži vien šīs uzskatu sistēmas neļauj pieņemt vienkāršus risinājumus, jo saskaras ar tādām ieliktām programmām kā "Dzīvē nekas nenāk viegli" "Tev tas nepienākas" "Viss ir jānopelna ar smagu darbu" un cita "klasika" ar kurām esmu saskārusies savā apziņas/enerģijas pētniecībā un savā darbā, konsultējot citus.
Šīs programmas ir vienas no smagākajām, kuras neļauj atnākt vieglākam, saprotamākajam risinājumam tavas unikalitātes ( karmas) ietvaros.
Ir neiespējami grūti izdarīt izvēli, kas ir laba ( piemērota tieši tev) ja tai ir jāizsūcas cauri drūzmai dažādu izstrādātu priekšstatu, noliegumu, līdz beidzot vēlme deformētā veidā tā ir nonākusi līdz tavai apziņai, tā ir zaudējusi sākotnējo spozmi un tu to izvēlies nepieņemt, jo vienkārši tai vairs netici.
Iepriekšējā pieredze, kura tik bieži ir sevi apliecinājusi zaudējumos, nevarēšanā un nespējā tev liek padoties un nedarīt, jo tam jau vairs nav jēgas.
Formula, kuru es esmu atklājusi priekš sevis, tāpēc varu padalīties ar citiem ir nosacīti vienkārša, tomēr arī šai formulai ir jāmēro garais ceļš cauri priekšstatiem, tāpēc tas var likties nogurdinoši, bet iesaku izmēģināt un pēcāk padalīties, kā gāja darot.
Iedomājies, ja katru dienu tu pirms savām izvēlēm, kuras apzinies(intuitīvi jūti) bieži vien ir ļoti nevajadzīgas, nepiemērotas un nederīgas, bet kurām tu nespēj pārkāpt pāri - izvēlies tikai šodien darīt pareizāk, labāk, foršāk, tā kā Tev ir patiesi labi. Diena, tas ir tik daudz? Labi! Tad tikai šajā stundā, minūtē  izvēlies sev labvēlīgāku rīcības, domu, attieksmes modeli!
Izdari tā, kā tev ir labvēlīgi un veselīgi - priecājies par šo mazo uzvaru, nebēdājies, ja sākumā nesanāk visa diena, bet tikai viena vai vairākas reizes, nenosodi sevi, bet gan uzslavē, jo šajos brīžos, kad izvēlies savas izvēles tu esi tuvāk sev ( savai Dvēselei) un es vairāk centrēts savā dzīves, enerģijas un neizsmeļamā potenciāla plūsmā.
Protams, vienmēr ir vairāki "bet" tomēr, līdz tiem ir jānonāk un šis ir gana komfortabls risinājums, lai pārāk netraumētu Ego bailes un trauksmainību.

Lai skaista šodiena!
Ilze Līkuma

sestdiena, 2017. gada 18. februāris

Kas virza tavu dzīvi? Pārdomas par dzīvi un esību.

Kur es esmu un kas es esmu?

Atceros, pirms daudziem gadiem, pavisam jaunā vecumā, man tikko bija palikuši 17 gadi ( ahh saulainie pusaudža gadi) toreiz manā dzīvē bija kāds draugs, kura māte bija mācījusies reiki, medicīnu, bet tajā pašā laikā strādāja kāda nesaprotamā nozarē, kas nebija ne viens ne otrs, atceros, kā pieķeru sevi pie domas par to cik tas ir savādi. Tomēr, gadiem ritot es sapratu, ka tā nav neizlēmība, kas virza viņas dzīvi- drīzāk tas ir spēcīgs fokuss savā ģenētiskajā ( enerģētiskajā) unikalitātē.
Nu ko,  man ir trīsdesmit trīs gadi un es esmu mācījusies medicīnu, esmu reiki skolotāja, bet esmu apguvusi arī vizāžu un rakstu skaistuma blogu - opā, ne? Vai tas nav jautri, cik "karma" ir daudzkrāsaina un interesanta kopumā. Sajūta, ka mana karma,  mana esība, personība un augstākā būtībā grib izbaudīt dažādus kontrastus, izbaudīt robežas un to regulāru pārkāpšanu.
Odziņa ir tajā, ka tieši žonglējot kaut kur uz saprāta un esības robežas, fontanējot ar savdabīgu personības starojumu atskārti, ka iestājās savdabīgs miers - pievēršanās sev tieši brīžos, kad aizņem dzīves telpu ar dažādu kņadu. Tā sajūta un sajūtu kopums, kas liek izbaudīt nefokusēti cilvēcīgi, bet pārcilvēcīgi fokusēto plūsmu uz visu esošo, liekot izprast un sajust visa lielo nozīmību dzīvē, bet tikpat lielu niecību.
Centrs viennozīmīgi  ir nemainīgs, tas tikai mijiedarbojās - viss ir dziļākajā mainībā, ja neskaita, ka brīžiem piemirstās fiziskais lauks, jo diemžēl tas bieži nav tik svarīgs, kā viņam vajadzētu būt, tomēr, es ceru, ka ar laiku arī to iesaistīšu šajā plūstošajā bezgalībā, kur rotaļājoties ar kontrastiem ieraugu kādas jaunas šķautnes savā personībā.
Ziniet, kā tas ir .. Tu skaties savā personībā un meklē jaunu pašizpausmi, sajūtu, emociju, domu, esības kopumu, kas liks tev ieraudzīt sevi jaunā gaismā, lai varētu sevi pētīt, saprast, izanalizēt un palaist kopējā esības plūdumā.
Šādos brīžos aizdomājos, ka mēs cilvēki  tomēr esam iedalīti grupās, iespējams, tās ir ģenētiskas ( enerģētiskas) grupas, kuras liek mums tiekties uz sava potenciāla apgūšanu ( evolūciju) saskaņā ar savu unikalitāšu ( meistarību) kopumu. Sajūta, ka iedzimtās kvalitātes ir mūsu dzinējspēks, evolūcija notiek tā vai tā, neskatoties uz mūsu vēlmi piedalīties vai izstāties no tās spēles.
Vai esi aizdomājies, kāda ir tava ģenētiskā unikalitāte? Vai tu esi Pētnieks/Skolotājs, kā es? Vai gluži otrādāk Grāvējs/ Iedvesmotājs vai varbūt tava loma vel  nedefinēta, ierāmēta un apzināta?
Kas virza Tevi un Tavu dzīvi?
Bauda, naids, prieks, ziņkārība..?

Ilze Līkuma